Bišu maize

Bišu maize ir produkts, ko daudzi nepazīst, bet tomēr ir ļoti vērtīgs. Pats bišu maizi iegūstu salīdzinoši mazā apjomā, jo tas ir visai ķēpīgs darbiņš. Lielākiem apjomiem tomēr nepieciešama tehniska palīdzība, bet tas lai paliek vēlākiem laikiem. Par bišu maizes vērtīgumu ir labs raksts internetā.

Kāpēc tāds nosaukums – bišu maize? Iespējams, tāpēc, ka bites ar to nodrošina savam organismam olbaltumvielas, vitamīnus un citus svarīgus savienojumus. Medus tām kalpo kā primārais enerģijas avots, bet svaigus ziedputekšņus bites neēd. Tos aizgādā uz stropu, tur bites tos ievieto tukšajās šūnās, sajauc ar gremošanas sulām un nektāru, sapresē un pa virsu uzliek medus kārtiņu. Tā ziedputekšņi tiek iekonservēti, sākas fermentācijas process, un veidojas īpašais bišu produkts – bišu maize. Īsāk sakot, bišu maize ir fermentēti ziedputekšņi. Izrādās, cilvēki nav vienīgie gudrinieki, kas izmanto fermentācijas procesu, lai ilgāk uzglabātu produktus un iegūtu veselīgāku galaproduktu.

Bišu maizes sastāvā ir ne tikai vērtīgas baktērijas (Oenococcus, Paralactobacillus, un īpaši Bifidobacterium), bet arī vērtīgi raugi un sēnītes.


Putekšņu fermentācijas procesā atsevišķas uzturvielas kļūst vieglāk pieejamas. Dažas olbaltumvielas tiek sadalītas aminoskābēs, ciete pārveidota par vienkāršajiem cukuriem, un vitamīni kļūst biopieejamāki. No šāda aspekta raugoties, bišu maize sniedz veselībai lielāku labumu nekā svaigi ziedputekšņi.

Kāpēc nebojājas?
Bišu gremošanas sulas ir bagātīgas ar pienskābajām baktērijām, kas sadala putekšņu cukurus, radot pienskābi un samazinot pH no 4,8 līdz aptuveni 4,1. Šāds pH līmenis ir krietni zem patogēno mikroorganismu augšanas sliekšņa (pH 4,6), tāpēc bišu maize ir pasargāta no bojāšanās.

Aptuvenā* uzturvērtība
100 gramos bišu maizes ir
Enerģētiskā vērtība – 400 kcal (vienā ēdamkarotē – 40 kcal)
Mitrums – 24 %
Olbaltumvielas – 23 %
Cukuri – 40 %
Tauki – 4 %
Šķiedrvielas – 10 %

*Uzturvērtība ir atkarīga no putekšņu veida, daudzuma un citiem faktoriem.

Bišu maizes sastāvā ir aptuveni 240 bioloģiski aktīvi savienojumu, tostarp šādi.
Vitamīni: B grupas vitamīni, karotīni, E, D, K un C vitamīni.
Minerālvielas: dzelzs, fosfors, kalcijs, selēns, kālijs, magnijs un citas minerālvielas mazākos daudzumos.
Aminoskābes, tostarp visas neaizstājamās aminoskābes.
Antioksidanti: fenoli, flavonoīdi, fitosteroli u. c.
Enzīmi un koenzīmi: amilāze, fosfatāze, kozimāze u. c.

Putekšņu un bišu maizes vērtīgās īpašības
•    Antibakteriālas – spēcīgi ietekmē Gram+ un Gram- baktērijas, kā arī dažas sēnītes.
•    Pretvēža – citotoksiskā iedarbība, pateicoties galvenokārt fenolu savienojumiem. Nozīme ir arī antioksidantiem, kas nesatur fenolus.
•    Antioksidatīvas – lielais polifenolu daudzums kopā ar tokoferoliem un karotenoīdiem cīnās ar brīvajiem radikāļiem, lai novērstu to radīto negatīvo ietekmi uz veselību.
•    Barojošas – bišu maize satur daudz olbaltumvielu un aminoskābju, cukuru un vērtīgu taukskābju.
•    Pretiekaisuma – fenolskābes, flavonoīdi un fitosteroli ir galvenie, kas nodrošina pretiekaisuma iedarbību.
•    Hepatoprotektīvas (aizsargā aknas) – spēj samazināt oksidatīvā stresa marķierus un uzlabot bioķīmiskos parametrus asinīs.
•    Kardioprotektīvas (aizsargā sirdi) – par labvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu jāpateicas neaizstājamajām taukskābēm, fosfolipīdiem, flavonoīdiem, fitosteroliem un tokoferoliem.
•    Anēmiju samazinošas – bišu maizes un putekšņu lietošana var palīdzēt paaugstināt hemoglobīna līmeni.

Tā kā bišu maizes sastāvs ir ļoti atšķirīgs, ir grūti iegūt absolūti neapstrīdamas atbildes par bišu maizes ietekmi uz veselību, kur nu vēl salīdzināt dažādu pētījumu rezultātus. Vairāk pētījumu ir veikts ar konkrētiem ziedputekšņiem, to sastāvu un ietekmi uz veselību.

Bitenieki un medus produktu lietošanas entuziasti iesaka bišu maizi lietot rudenī, ziemā un pavasarī, kad organisms ir vairāk pakļauts vīrusu un baktēriju uzbrukumam, kad ir aukstāks, ir mazāk svaigu vietējo produktu uzturā un trūkst saules gaismas. Bišu maize derot, lai atvairītu nogurumu, uzlabotu garastāvokli un palielinātu enerģiju. To iesaka arī dažādu hronisku slimību gadījumos, ja ir anēmija, aizcietējumi, sirds asinsvadu slimības, aknu slimības un citas kaites.

Cik daudz bišu maizes jāēd?
Zinātniski pamatotu rekomendāciju nav, bet tautas dziedniecībā pieaugušam cilvēkam iesaka dienā apēst ne vairāk par divām tējkarotēm bišu maizes. Bērniem – ne vairāk par tējkaroti. Noteikti nevajadzētu bišu maizi uztvert tāpat kā maizi, tāpēc ka tām ir viens nosaukums. Bišu maize nav domāta, lai to ēstu lielā daudzumā.
Bišu maizi neiesaka arī lietot pirms miega, jo tā var iedarboties uzmundrinoši, un miegs tad būs tramīgāks.
Vislabāk šo produktu ieteicams ēst kursu veidā – pa mēnesim ar pārtraukumiem vairākas reizes gadā.
Ja bišu maize tīrā veidā īsti neiet pie sirds, to var sajaukt ar medu un ēst patīkami saldāku.

Uzmanīgi! Bišu produkti ir alerģiski, tāpēc, ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, arī bišu maize var to veicināt.

Medus izcilās īpašības

2015.gada sezona ir noslēgusies. Šogad no 2 saimēm iegūti ap 30 kg medus, izveidots viens atdalenis ar jaunu bišu māti. Bites ir ieziemotas, tagad jācer, ka viņas arī labi pārziemos. Kamēr gaidām jauno sezonu, ir laiks mieloties ar medu un pārdomāt, kāpēc vispār medus ir labs :) Pārpublicēšu informāciju no Apollo.lv par medus izcilajām īpašībām.

Medum piemītošās pretiekaisuma un antibakteriālās īpašības ir pielietojamas ne vienai vien kaitei, kas var skart cilvēku. Ēdamkarote nepārstrādāta medus satur 64 kalorijas, turklāt nesatur ne grama tauku, holesterīna vai nātrija. Tā sastāvu veido aptuveni 80% ogļhidrātu, 18% ūdens un 2% vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju. Medus sastāvā atrodami B grupas vitamīni, kalcijs, magnijs, cinks, fosfors, kālijs, riboflavīni un daudz citas organismam vērtīgas vielas. No medus lietošanas būtu jāpasarga vienīgi bērni, kas nav sasnieguši gada vecumu, jo tajā atrodamās Clostridium botulinumbaktērijas var radīt zīdainim nopietnus veselības traucējumus.

Dabīgais enerģijas dzēriens

Medus ir lielisks dabīgais enerģijas dzēriens, jo viena tējkarotē medus satur 17 gramus ogļhidrātu. Dabīgais nepārstrādātais cukurs – fruktoze un glikoze – nonāk tieši asinsritē un sniedz ātru enerģijas pieplūdumu. Cukura līmeņa paaugstināšanās asinsritē sniedz īsu enerģijas pieplūdumu, kas var lieliski noderēt, piemēram, treniņa laikā. Turklāt ogļhidrāti nakts laikā izteikti strauji krīt, tāpēc tiem, kas savu dienu sāk ar rīta skrējienu vai cita veida treniņu, karote medus dos nepieciešamo tonusu efektīvam treniņam.

Atmiņas uzlabotājs

Saldais nektārs ir pielādēts ar antioksidantiem, kas var palīdzēt novērst smadzeņu šūnu bojāšanos un atmiņas zudumu rašanos. ASV pētījumā atklāts, ka ik dienas apēdot karoti medus, sievietēm pēc menopauzes novērojami īstermiņa atmiņas uzlabojumi. Medus organismam sniedz atbalstu kalcija absorbēšanā, kas arī uzlabo smadzeņu darbību, jo kalcijs atbalsta ikvienu smadzeņu aktivitāti. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem novecojot, kad paaugstinās demences un citu vecuma slimību risks.

Efektīvs palīgs cīņā pret klepu

Saskaroties ar rudens sezonālajām saslimšanām kā klepus, iesnas un saaukstēšanās, medus var būt ļoti efektīvs palīgs. Nepārejošu klepu var remdināt ar divām tējkarotēm medus. Tiem, kurus moka akūts klepus, medu ieteicams ēst arī 30 minūtes pirms gulētiešanas. Medus biezā un lipīgā konsistence pārklāj kakla sieniņas, bet tā saldā garša nervu galos rada impulsu, kas liek tiem kaklu aizsargāt no nepārtrauktas klepošanas. Pierādīts, ka medus var sniegt tādu pašu efektu, kā klepu apslāpējošos līdzekļos atrodamā viela dekstrometorfāns. Turklāt tas pozitīvu efektu sniedz arī cita veida augšējo elpceļu saslimšanu gadījumos.

Palīgs labam miegam

Medus var būt lielisks palīgs arī nakts laikā. Līdzīgi kā cukurs, arī medus spēj paaugstināt cukura līmeni organisma, tādā veidā veicinot serotonīna izdalīšanos, kas savukārt ir viela, kas tiek dēvēta arī par laimes hormonu. Serotonīnu cilvēka organisms pārstrādā melotonīnā, kas savukārt iedarbojas ļoti nomierinoši, kā rezultātā cilvēkam ir dziļāks un saldāks miegs.

Medus skaistumam

Medum ir daudz pielietojumu ne vien iekšķīgai, bet arī ārējai lietošanai. To pievienojot matu maskai, mati kļūst zīdaini un mīksti, turklāt pierādīta arī pozitīva ietekme uz galvas ādu, piemēram, blaugznu gadījumā. Neraugoties uz medus lipīgo konsistenci, sasildīts tas matos ieklājas pavisam viegli un tik pat viegli arī izskalojams ar siltu ūdeni, neatstājot nekādas pēdas. Pateicoties tā antibakteriālajām īpašībām, medus tiek pielietots arī sejas maskām, jo labvēlīgi iedarbojas gan uz akni, gan novecojošu ādu, to mitrinot. Tāpat medus tiek pielietots pīlingos, skrubjos, kā arī medus procedūrās. Īpašu uzmanību skaistuma procedūrās pēdējos gados guvis salīdzinoši dārgākais manukas medus. Turklāt, dezinficējošo īpašību dēļ, to var lietot arī kā antibakteriālu un dziedējošu līdzekli uz rētām un pat jēliem noberzumiem.

Lielā talka

Biju nodomājis šajā pavasarī sarīkot talku. Izsludināju pieteikšanos jau ilgu laiku iepriekš, lai visi gribētāji un varētāji ieplānotu laicīgi šo pasākumu. Diemžēl šajā nedēļā nomira mammas brālis un dienu pirms lielās talkas braucu uz viņa bērēm. Tas ietekmēja arī citus plānus, jo nevarēju uz laukiem aizbraukt ātrāk un sagatavoties talkai. Tika pieņemts lēmums, ka braukšu uz vienu dienu kopā ar ģimeni, izņemot, protams, Katrīnu. 

Laiks no rīta bija auksts un lietains. Sākām par savu lēmumu šaubīties. Piezvanīja arī potenciālie talcinieki un izteica šaubas par viņu lietderību šādos laika u.c. apstākļos, kas radušies. Tā mēs nolēmām talku atcelt uz vasaru, kad varētu arī palikt ilgāk uz vietas. Talka tika atcelta, bet ne priekš mums. Pavasara darbi negaida un nākamā reizē būs par vēlu kaut ko darīt, līdz ar to braucām stādīt kartupeļus kaut vai pa lietu.

Atbraucot uz vietas sapratām, ka laiks nav nemaz tik slikts, lai arī pa ceļam brīžiem lija, pat slapjš sniegs uz mašīnas priekšējā stikla bija redzams un grādus rādīja tikai +3,5. Parādījās saule un tad jau palika silti. kad mākonis sauli aizsedza, tad gan bija jāvelk atpakaļ jaka. Katrā ziņā laika apstākļi izrādījās ļoti labvēlīgi ieplānotajiem darbiem.

No sākuma apmeklēju bites. Abas saimītes darbojās labi, dējumi arī bija, tas nozīmē, ka bišu mātes abās saimēs strādā. 1.stropā bija diezgan netīra grīdiņa, vai nu viņas palikušas slinkākas, vai arī traucēja, tas, ka ieeju biju uztaisījis šaurāku pavasarī. Katrā ziņā, šo lietu laboju, kā arī iztīrīju grīdiņu. Redzēju, ka jau parādījies pirmais medus, nebija daudz, bet tas iedrošināja man katrā stropā ievietot pa divām kārēm. Bičuki (tā es nosaucu savas bites) kārtīgi strādāja, pat nepievērsa man uzmanību, ļoti mierīgas bija.

Pa to laiku kamēr es darbojos ar bičukiem, sieva ar bērniem sasēja jau bietes un burkānus. Es pievienojos pie kartupeļu stādīšanas. Sieva vēl stādīja sīpolus, bet man nāca palīgā dēls un izveidojām kartupeļu stādāmo mašīnu :)

Tā strādājot lielā tempā sastādījām arī kartupeļus - agro šķirni Adrettu, Priekuļu dzeltenos un nedaudz Siņeglazku. Pusdienas gatavojām turpat lauka malā.

Te nu jāatzīst, ka vajadzēs atrast mirkli, lai uztaisītu galdu un solus, savādāk ārā ēst visai pagrūti. Taču kopumā bija patīkami pavadīt laiku saulainā pļavā, tīrumā, nekā dzīvoklī pie tv, varbūt tikai uz pāris stundiņām izejot ārā. Kā var nemīlēt dzīvot laukos?

Pavasaris sācies

Pavasaris tiek gaidīts ar siltu laiku, saulīti un krāsainiem ziediem. Lai kā gaidītu, tomēr šķiet tik neparasti, ka tas atnāk salīdzinoši negaidīti. Tā man apmeklējot Siguldas stādu parādi un pēc tam dodoties uz Jukāniem, brauciena laikā pēkšņi pamanīju, ka viss ir kļuvis zaļš, zāle jau krietni paaugusies, bērziem plaukst lapas. Tā nu sanāk, ka pavasaris man šogad atnāca negaidīti - vienas stundas laikā.

Saimniecībā zāle arī jau gaida pirmo pļaušanu, bet es vēl tam neesmu gatavs, nav ne sagādāta degviela, ne sakārtota pļaujamā mašīna, lai gan šogad ir plānots iegūt zāles pļaujamo traktoriņu, savādāk ar zāles pļaušanu nevar tikt galā.

Pirmais, ko ar steigu aplūkoju, ir ziemā paveiktais darbs vaska vārīšanā. Visu ziemu, kad aizbraucu, vārīju, attīrīju vasku no piemaisījumiem, un tā beigās ir sanācis smuks vaska ritulis.

Lielākie darbi šajā reizē bija kociņu stādīšana. Pirmo iestādīju bumbieri "Belorusskaja pozdņnaja", kura man bija vajadzīga otras bumbieres "Konference" apputeksnēšanai. Lielākais darbs bija pie krūmmelleņu stādīšanas, jo vieta, kuru beigās izvēlēju, bija neapstrādāta, tāpēc vajadzēja visu uzrakt, iztīrīt, sagatavot augsni un tad tikai iestādīt.

Tā nu es iestādīju 5 stādus, bet 4 šķirnes - Chippewa, Bluecrop, Blue Gold un Patriot. Krūmmellenes (pamatsuga - vairogu mellenes Vaccinium corymbosum) krūmogu kultūra, kas izveidota Ziemeļamerikā, bet nu jau nozīmīgu vietu ieguvušas latvijas dārzu stādījumos un lielražošanas plantācijās. Krūmmellenes ir izcilas deserta ogas. Tās ir ne vien garšīgas, sulīgas un neizraisa alerģiskas reakcijas, bet ir arī ļoti veselīgas. Bez vērtīgajām uzturvielām, vitamīniem (C, A, PP u.c.) un minerālvielām tās satur ļoti daudzas bioloģiski aktīvas vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz mūsu veselību. Tās uzlabo redzi un asinsriti, stimulē nieru un grmošanas trakta darbību, veicina smago metālu izvadīšanu no organisma, mazina risku saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem, satur vērtīgos antioksidantus, kas aizkavē organisma novecošanos, stiprina imūno sistēmu, asinsvadus un visu organismu kopumā.

Tā var teikt, ka no 5 galvenajiem punktiem, kas šovasar man jāizdara saimniecībā, viens ir paveikts :) Atliek tikai ravēt, uzturēt un kopt, kā arī novākt ražu, lai gan uz ražu šogad vēl īsti nevar cerēt.

Līgatne

Vienu svētdienu nolēmām aizbraukt paskatīties Līgatni.Pa ceļam iebraucām paskatīties Ratniekos, kur īsti notiek dažādi vasaras pasākumi. Grūti iedomāties, ka šajā vietā notiek dažādas konferences, pasākumi, koncerti.

Konferenču un atpūtas komplekss pieder Latvijas Universitātei. Tur izrādās ir arī dabas takas, bet šoreiz tās neapmeklējām, bet devāmies tālāk uz Līgatni.

Iebraucot Līgatnē no Ratnieku puses, pārvarot bedrēm bagātu zemes ceļu, bijām vīlušies, jo nekā nebija, pat māju :) tikai izlauzīti aroniju (?) lauki. Taču braucot dziļāk, tuvāk pārceltuvei, atklājās skati, ko nebijām pat iedomājušies. Sataisīts līdzīgi kā Siguldā, bet tādas klintis pilsētas vidē radīju iespaidu, ka esam aizceļojuši uz kādu Šveici.

Interesanti bija pastaigāt arī gar vīna alām. Vienā mums paveicās nodegustēt dažādus mājas vīnus. Labu iespaidu atstāja lāceņu vīns, bet cena garšas kārpiņām lika aizmirst par saldo sajūtu - 20 euro.

Pēc Līgatnes izpētes, devāmies uz pārbrauktuvi. Izrādījās, ka pārbrauktuve nestrādāja, jo pārcelšanas platformai ir nepieciešams remonts.

Tad jau tālāk ceļš veda gar Līgatnes papīrfabriku un atpakaļ uz mājām. Pa ceļam vēl paspējām aplūkot interesanto koka māju arhitektūru un atpūtas mājas "Lāča miga" skaisto apkārtni.

Biškopība šajā pavasarī

Ziema bija tik dīvaina, ka neko nevar zināt. Šoziem bites vispār nav iegājušas tādā miera stāvoklī, kā paredzēts, un rosījušās visu ziemu. Vairāk ēdušas, nolietojušās. Var tikai minēt, kā tas atsauksies uz saimes attīstību. Galvenā ienesuma laikā vēl mēdz pārsteigt laika apstākļi. Tā kā bišu aktīvai dzīvei atvēlēti vien daži gada mēneši, slikts laiks, kad augi nemedo, rada nopietnus zaudējumus, turklāt katrā vietā tie atšķiras. 

Patlaban bitenieka galvenais darbs ir sekmēt bišu saimes augšanu. Dažām saimēm, kam tukši rāmīši, tos izņem, lai nav jātērē lieka enerģija ligzdas sildīšanai. Savukārt, ja saime ļoti spēcīga, jau aprīļa vidū pa kādam rāmītim var likt klāt. Aprīļa beigās visām saimēm, kas blīvi apdzīvo esošos rāmīšus, pamazām paplašina ligzdu. Magazīnu var likt kļavu ziedēšanas laikā, taču jāvēro laika apstākļi. Aukstā laikā strauji paplašināt ligzdu nedrīkst.

Pavasarī nepieciešams iztīrīt stropu un nomainīt grīdiņu. Tad talkā jāaicina divi stipri palīgi, kas stropu paceļ, lai var izvilkt netīro un iebāzt tīro grīdiņu. Izvelkot veco, pārliecinās, vai uz grīdiņas nav izkritusi māte.

Nektāraugi labai ražai

Tiem, kam ir tikai daži stropi, labāk nevis sēt nektāraugus mazos laukumiņos (milzu izmaksas!), bet gan iestādīt kokus. Neizcirst kļavas, jo ziedēšanas laikā tās bitēm ir labu labais nektāra avots. Tad vajag uzlikt magazīnas, jo no kļavām var ievākt pirmo medu. Liela liepa vai kļava ir hektāru liela nektāraugu sējuma vērta. Kļavas ātri aug, zied un medo katru gadu, taču liepu maksimums ir aptuveni ik pēc četriem gadiem.

Facēlijas medus ir gards, glīti violetas krāsas ziedputekšņi. Augs uzzied aptuveni 50. dienā pēc sēšanas, un šo maksimumu vēlams sasniegt jūlija vidū. Lai ziedēšanu paildzinātu, var sēt vairākos piegājienos: pirmajai ražai – rudenī vai agri pavasarī, pēc pāris nedēļām – vēl divas reizes.

! Ja vēlas medum īpatnu, bet ļoti patīkamu garšu, pie dravas var iestādīt lauciņu ar piparmētrām.

Laikus veido atdaleņus

Vislabākās ir bišu mātes, kam liela, glīta kanniņa atrodas rāmja vidusdaļā. Tā paredzēta tā sauktajai māšu klusajai nomaiņai stropā. No tām spieta māšu kanniņām, kas reizēm kā ķekari karājas gar peru kāres malām, tik labas mātes neizdodas.

Savā dravā labāk darboties galvenokārt ar paša audzētām mātēm, kuras iegūst no labām iepirktajām mātēm. Tas ir viens no veidiem, kā pasargāt dravu no slimībām, jo īpaši no jaunā bitenieku drauda – peru puves.

! Pa kādai saimei ziemā vienmēr iet bojā, atzīst biteniece, taču atbrīvojas vieta, kur likt atdaleni vai spietu.

Inventāram ir nozīme

Iesācējiem tiek ieteikts izvēlēties viena veida standartstropus un aprīkojumu. Tiem ir arī maināmas daļas. Stropam labākas ir metāla kājiņas, un tās var iegādāties jau gatavas. No koka darinātās ātri sapūst, izļogās, un ir grūti nomainīt stropa grīdiņu.

Dūmekli izvēlēt, lai būtu ērti rokai. Vēl vajadzīgi labi lapu koku prauli dūmiem. Tīrais negals, ja gadās kāds bērza gabaliņš – tad uz rāmjiem un bitēm var uzpilēt darva.

! Ja saime sevišķi nešpetna, tās nomierināšanai dūmkannā var iemest gabaliņu propolisa.

Pārsiltināšana ir bīstama

Pavasarī, jo īpaši pēc apskates, bišu ligzdu silti sasedz. Sānu pakošanai lieto putuplasta plāksnes, taču ar pakošanu var nesteigties. Vasaras beigās, gatavojot saimi ziemošanai, siltinājumu liek vienā malā aiz šķirdēļa, bet otru sānu vēl nesiltina. Zem otrās plāksnes novieto skaliņus, lai būtu ventilācija. Ziemas siltinājumu virs saimes uzliek, iestājoties nopietnam salam, reizēm tikai janvārī. Tas pasargā saimi no pāragras perošanas, nodrošina labu ventilāciju. Ne pārāk liela pakošana sevišķi svarīga bija šoziem, kad īsti ziemas apstākļi bija dažas dienas.

! Bitēm zema temperatūra nav bīstama, ja vien pietiek barības un stropā ir pietiekama ventilācija.

Ērces nīdē, cik spēj

Sevišķi svarīga ir cīņa ar varras ērcēm. Galvenie darbi bija jāveic rudenī. Dubults neplīst, un vasaras beigās, kamēr silts laiks, visām saimēm trīs reizes, ievērojot vajadzīgo intervālu, pilina pretvarras līdzekli Hive Clean. Vēlāk rudenī, oktobrī, papildus apstrādā arī ar skābeņskābi. Ja drava neliela, arī tagad pavasarī der izlietot vienu kursu Hive Clean, iesaka biteniece.

Gan ziemas biruma tīrīšanai, gan ērču likvidācijai labi noder sanitārās grīdiņas ar izvelkamo plauktu. Ērču apstrādes laikā uz plaukta uzklāj ar eļļu nosmērētu papīru, lai kaitēkļi pielīp. Tad neviena nokritusī netiks atpakaļ bites kažociņā.

! Nelielās dravās lietot bioloģiskos līdzekļus.

(izvilkumi no intervijas LA.LV)

Cēsis - Pasiena

Cēsu Romas katoļu draudze 2015.gada 15.-16. maijā organizē braucienu pa Latgales baznīcām, kā galamērķi izvēloties Pasienas baznīcu. Lai labāk izplānotu maršrutu, kopā ar galveno svētceļojuma organizatori, savu mammu :) , devāmies sameklēt iespējamās pieturvietas. Laiks bija diezgan vējains, brīžiem lietains, brīžiem saulains. Šādi kontrasti mūsu ceļojumu padarīja ļoti skaistu. Jāatzīst, ka pats maršruts ir ainavisks, daudz skaisti dabas skati un kopā ar kontrastainajiem laika apstākļiem, tas izvērtās elpu aizraujošu, lai arī nogurdinošu, braucienu.

Pirmā baznīca, kuru plānots apmeklēt ir Madonas Romas katoļu draudzes baznīca. Pr.Andrejs solīja, ka centīsies ierasties un parādīt, pastāstīt par baznīcu un apkārtni. Madonā svētceļojuma neatņemama sastāvdaļa ir nemitīgās Adorācijas kapella (lūgšanu nams). Šai vietai noteikti nevar pabraukt garām, tas būtu kā doties pie Jēzus, bet pie Viņa neapstājoties.

Pēc Madonas ceļš tālāk veda uz Barkavu. Barkavas baznīcu apskatīju (kā arī visas pārējās) tikai no ārpuses. Baznīca ir skaista, ar plašu dārzu apkārt, kuru pašlaik neizpētījām, jo vējš draudēja mūs priekšlaicīgi uznest debesīs. :)

Tālāk braucām uz Varakļāniem, kuru es ļoti labi atceros no svētceļojuma uz Aglonu laikiem.Pierakstījām telefonu kontaktus, bet ilgi nekavējāmies un devāmies tālāk uz Rēzekni, kur pirmā pieturvieta, protams, bija slavenais GORS.

 Pirmā lieta, kas bija jāpārbauda, tās bija tualetes :) un tās ir lieliskas. Ņemot vērā, ka pirmos divus stāvus varēs apskatīties bez samaksas, tad svētceļnieki noteikti šeit ir jāatved papriecāties arī par Dieva doto talantu izpaušanos cilvēku darbos, pie reizes apmeklēt tualetes :)

Vēl Rēzeknē apskatījām Jēzus sirds katedrāli.

 Katedrāle protams ir skaista, ātri ieskatījos iekšā un tik ļoti žēl bija, ka nevarēju palikt ilgāk, lai apskatītu šo vietu, ļoti skaista. Es ceru, ka vēl sanāks kādreiz atgriezties uz šo vietu.Pa ceļam braucot no Rēzeknes ārā, varēja redzēt interesantu arhitektūras būvi - Zeimuls, bet laika trūkuma dēļ speciāli neapstājāmies un devāmies uz Sarkaņiem.

Sarkaņos mūsu mērķis bija atrast rekolekciju māju. Pēc nelielas maldīšanās un ar "zvanu draugam" palīdzību, mēs tomēr atradām rekolekciju māju. Viņa vēl ir būvēšanas stadijā, un var izmitināt 20 cilvēkus + vēl, ja saspiežas un guļ uz grīdām. Rekolekciju māja izskatījās jauka, gandrīz tāda, kādu es vēlētos uzcelt un vadīt :) Ceru, ka viņi padomās arī par kādām norādēm, jo bez zvana draugam, šo vietu nemaz neatrastu. Prasās norādes gan no ceļa, gan būtu vēlams no baznīcas.

Tālāk devāmies uz Ludzu. Šī pilsēta man bija atklājums, galīgi pretēji radušajam stereotipam par pierobežas pilsētām. Izrādās, ka Ludza ir skaista, sakopta pilsēta un brīnišķīgiem skatiem uz ezeriem, pilsdrupām un skaistu baznīcu kalna virsotnē, kurai apkārt iet krusta ceļš.

Pilsētā ceļi ir labāki, kā dažās citās populārās tūrisma pilsētās, ietves bruģētas, un tālāk braucot Raipoles meklējumos, ceļš bija vienkārši ideāls. Asfalts bez bedrēm, plati ceļi, viss rūpīgi sataisīts. Līdz pašai Raipolei gan bija zemes ceļš, taču arī pietiekami kvalitatīvs. Garām bija jābrauc gar Nirzas ezeru, kurš izskatījās fantastisks. Kartē rakstīts, ka jābrauc cauri Kušneriem, bet nosaukums tomēr bija Raipole, vēlāk pie Raipoles sv.Jāņa Kristītāja baznīcas apstājāmies, lai atkal priecātos par skaisto dabu, kas ir Latgalē.

 Pēc tam devāmies uz Zilupi. Pa ceļam mūs pārsteidza šī gada pirmā varavīksne, kuras krāsas bija ļoti spilgtas un priecēja mūs līdz pašai Zilupei, pavadot šajā ceļā. Zilupē meklējām veco koka baznīcu, kuru atvilka no Raipoles. Nezinu, vai īsti atradām īsto vietu, pēc baznīcas neizskatījās.

Taču blakus redzējām, ka ceļ jaunu baznīcu ar visām piebūves ēkām. Lielu un skaistu, kas ir lielā kontrastā ar apkārtējo vidi, kur vēl var lasīt uzrakstus zem sarkanām zvaigznēm "вечная слава" (mūžīga slava). Pēc arhitektūras jaunā baznīca varētu būt līdzīga kā Raipolē.

Pēc Zilupes beidzot devāmies uz svētceļojuma galapunktu - Pasienu.Runā, ka tā ir viena no skaistākajām sakrālajām un izcilākajām poļu jeb Austrumeiropas baroka stila celtnēm Latgalē un Latvijā. Baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un no 1999. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā.

Iekšā protams netiku un izslavēto skaistumu neredzēju (esot zeltā rotāts), bet domāju, ka vēl sanāks kādreiz iegriezties šajā vietā.

Tā mūsu svētceļojums beidzās... es tā domāju. Devāmies mājās. Pa ceļam mūs apturēja robežas patruļa, pārbaudīja dokumentus, pases. Izskatījāmies jau aizdomīgi, jo nebijām vietējie, neorientējāmies apvidū :) bet viss bija kārtībā, dokumenti tika pārbaudīti, salīdzināti dati internetā un varējām braukt tālāk. Katrā ziņā, braucot gar robežu noteikti jābūt līdzi PASEI vai ID kartei.

Tā kā atpakaļ svētceļniekus plānots vest gar Mākoņkalnu, Liepas kalnu, vai citām līdzīgām vietām, pēc laika un izvēles apstājoties vai neapstājoties, mēs arī braucām pa šo ceļu. Izbraucot pie Rāznas ezera es biju pārsteigts. Tas burtiski aizrāva elpu.

Tāda sajūta, ka atrasto pie jūras. Viļņi tik lieli, kaijas lidinās, vējš gāž no kājām nost... Atcerējos kā viens seminārists stāstīja par pirmo satikšanos ar Rāznas ezeru jaunībā, tas skaistums viņu tik ļoti iespaidoja, ka lielā mērā aizveda pie kalpošanas Dievam. Ceļš turpinājās gar ezera krastiem un vēl kādu laiku ļāva priecāties par šo skaisto Dieva radīto dabas brīnumu.

Tālāk sekoja saulriets, un tumsa - svētceļojuma beigas. Nobraukti apmēram 700 km, braukts apmēram 12 h. Nogurums bija, bet nav tik traki. Arī vakaros var priecāties par dzīvību.

Ceļojums skaists, un domāju, ka svētceļojums Cēsu draudzei būs ļoti skaists. Iesaku, ja varētu, pats noteikti pievienotos. Kristus ir Augšāmcēlies!

Ko bites dara un kā dzīvo?

Ilinoisas Universitāte veikusi pētījumu par bitēm- te kādi interesanti fakti no tā:
* Lai saražotu apmēram 450 gramu medus, bitēm ir jāsavāc medus no apmēram 2 miljoniem ziedu,
*Bite savas dzīves laikā vidēji saražo 1/12 tējkaroti medus,
*Bites ir vienīgie kukaiņi, kas ražo ēdienu, ko patērē cilvēks,
*Bite vienā minūtē veic apmēram 12000 spārnu vēzienus,
*Labvēlīgu laikapstākļu dienā bite apciemo apmēram 2000 ziedu,
*Vienas "tūres" laikā bite savāc medu apmēram no 50-100 ziediem,
*Darba bites dzīvo vidēji vienu mēnesi,
*Laba bišu māte gadā izdēj apmēram 200 000 olas, un, atšķirībā no darba bitēm, tā dzīvo vidēji 5 gadus,
*Bez medus, bites ražo arī vasku, propolisu, ziedputekšņus un peru pieniņu.

Medu var izmantot arī skaistumkopšanai! Te būs daži fakti par ādas ieguvumiem, lietojot medus maskas. 

*Medum ir antibakteriālas īpašības , kas palīdz cīņā pret pinnēm.
*Medus ir labs līdzeklis sejas attīrīšanai. Tas attīra poras, padarot ādu gludu un tīru.
*Medus ir antiseptisks līdzeklis. Ja medu atšķaida ar ūdeni, rodas ūdeņraža peroksīds, kas neitralizē mikrobus, un to var izmantot ārstējot griezumus, brūces un nobrāzumus. 
*Medus ir ļoti efektīvs ādas mitrinātājs. Tas palīdz ādai saglabāt mitrumu, padarot ādu starojošu, maigu un elastīgu.
*Medus ir dabisks līdzeklis, lai samazinātu grumbu rašanos. 
*Medus palēnina ādas novecošanās procesus.

Medus & citronu maska tīrai un starojošai sejai
Nepieciešams:
1/2 citrona sula
1 ēdamkarote medus

Pirms maskas likšanas uz sejas vēlams seju mazliet patvaicēt virs karstas ūdens bļodas, kas atvērs sejas poras. Sastāvdaļas samaisa un uzklāj masku uz sejas uz 15-20 minūtēm. Tad noskalo ar siltu ūdeni, sejas mazgāšanu beidzot ar aukstu ūdeni, kas poras atkal aizvērs.

Šī maska padarīs Tavu sejas ādu svaigu, tīru un mitrinātu, attīrot to no atmirušajām šūnām.

Ķiploki

Pašlaik man aug tikai ziemas ķiploki, jo viņi tiek audzēti ziemai svaigā uzturā. Taču ir plāns, ka varētu mēģināt arī iemarinēt, vai savādāk pārstrādāt, piemēram, pulverī. Kas tad ir ķiploks? Par to var lasīt nedaudz zemāk, bet bildē var redzēt, kā jau 26.martā mani ķiploki ir izlīguši no zemes J

Ķiploks (Allium sativum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Ķiploki tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi. Tas ir radniecīgs sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem.

Ķiplokiem ir raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no ķiplokiem izmanto to daļu, kas aug zem zemes, ķiploka sīpolu, kurš sastāv no vairākām daiviņām. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, bet cilvēks apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Latvijā ķiplokus sāka audzēt 12.-15. gadsimtā, un tie "ienāca" no Krievijas dienvidiem.

Ķiploki izaug no 20 līdz 100 cm augsti. Zem zemes atrodas ķiploka sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes izaug vidēji līdz 20-30 cm garas. Pēc sīpola izaugšanas saknes atmirst. Vienam augam ir no 8 īdz 12 lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes — stobrveida.

Ķiploki tiek uzskatīti par vērtīgiem ārstniecības augiem. Tas pazemina asinsspiedienu, novērš vēdera uzpūšanos, aizsargā pretcērmēm, samazina holesterīna līmeni un tam piemīt daudzas citas ārstnieciskas īpašības. Ķiploka sastāvā ietilpst vairāk kā 100 dažādu vērtīgu vielu, vitamīnu, minerālu un savienojumu, no kuriem par nozīmīgāko tiek uzskatīts allicīns. Šis sēra savienojums ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas atslābina asinsvadu sieniņas, veicina trombu sairšanu un novērš to veidošanos. Allicīns arī samazina holesterīna līmeni asinīs un saārda aterosklerotiskās plātnītes.Tas viss stimulē asins riņķošanu asinsvados, kā rezultātā visi orgāni tieklabāk apgādāti ar skābekli. Allicīns ir ienaidnieks nr.1 streptokokiem, stafilokokiem un daudzām citām baktērijām, vīrusiem un infekcijām.

Sistemātiska ķiploka lietošana uzturā palīdz novērst vēža šūnu veidošanos. Tas notiek pateicoties tiem pašiem antioksidantiem, kas aizsargā organismu no brīvo radikālu uzbrukuma, neļaujot bojāt DNK.

Tautas medicīnā ar ķiploka sulu apstrādā kukaiņu kodumus, pamatā bišu un lapseņu dzēluma vietas. Ķiploka tvaikus ieelpo pie gripas saslimšanām un tās simptomiem (iesnas, klepus), bet saspiestu ķiploku lieto ārīgi kārpu ārstēšanai, ādas izsitumiem, tulznām u.c. 

Ķiploku var arī izmantot izspiežot no tiem eļļu, kuru mājas apstākļos nav grūti pagatavot. Tilpumā ieliek ¾ ķiploku putriņas, ¼ augu eļļas un kārtīgi samaisa. Maisījumu periodiski sakrata, tur 2 nedēļas un pēc tam filtrē.

Ķiploks ir īsta veselības bumba. Un par to zin gandrīz katra namamāte. Ķiplokus izvēlas lietot pie marinādēm un dažādu ēdienu pagatavošanai.

Ķiplokam ir ļoti spēcīga un īpatnēja smarža, kas ne visiem patīk. Ķiploki ir īsts ātrs – dakteris, kas palīdz tik galā ar daudzām kaitēm.

Taču nedrīkst neņemt vērā, ka līdzās kaitīgu baktēriju likvidēšanai, ķiploks iznīcina arī organismam labvēlīgās baktērijas. Tāpēc lietojot to profilaktiski vai pie saslimšanām, galvenais ir nepārspīlēt. Īpaši uzmanīgi ķiploks jālieto sirds slimniekiem- pārmērīga to lietošana var izsaukt asinsvadu spazmas. Tāpat ķiploka pārdozēšana var novest pie ādas čūlu rašanās un kuņģa un zarnu trakta floras noārdīšanas.

Ķiploks sastāv no daiviņām un to pavisam ērti lietot, jo nav jāizlieto visa galviņa.

Ķiploka daiviņu var novietot tajās vietās, kur tiek uzglabāti, milti, rīsi, tādējādi pasargājot tos no kaitēkļiem.

Ķiploku pelnīti var nosaukt par unikālu dabas dāvanu, jo tas ir izmantojams gan ārstniecības līdzeklis (ķiploku kā ārstniecības līdzekli jau 19. gadsimtā atzina oficiālā medicīna un tas ir ierakstīts speciālā UNESKO kalendārā kā "svarīgs produkts cilvēka veselībai"), gan kā piedeva vienkāršiem un izsmalcinātiem ēdieniem.

Dienā jāapēd tikai 1- 2 svaiga ķiploka daiviņas- tās palīdzēs jums izvairīties no daudzām saslimšanām un nostiprinās organismu, nenodarot tam nekādu ļaunumu.
Ir noskaidrots, ka ķiploks satur vairāk kā 400 vielas, kuras ir vērtīgas cilvēka veselībai, bet tajā esošā viela selēns aizkavē novecošanos.

Daudziem nepatīk specifiskā ķiploka smarža. No tās var viegli tikt vaļā, ja pēc svaiga ķiploka ēšanas pakošļā citrona gabaliņu, dažas pētersīļa lapiņas, gabaliņu kanēļa standziņas vai izdzer 2 - 3 malciņus svaiga piena.

Jāņem vērā, ka veselībai ķiploks visvērtīgākais ir tieši svaigā veidā. Kaltēti vai termiskai apstrādei pakļauti ķiploki pazemina tā vērtīgās īpašības. Ja jūs pievienojat ķiploku ēdienam, tad dariet to pašās gatavošanas beigās.

Pēdējā laikā pārdošanā parādījušās daudz un dažādas pārtikas piedevas, kuru sastāvā ietilpst ķiploks. Ir pat ķiploka tabletes. Šādu piedevu ārstnieciskās īpašības nav apšaubāmas, taču tās, protams, nevar aizstāt svaigu ķiploku.

Ar mērķi saltajās rudens dienās celt sava organisma fiziskos un garīgos spēkus var sagatavot vispārstiprinošu maisījumu - saspiež 2 - 3 daiviņas ķiploka un rūpīgi samaisa ar 2 ēdamkarotēm liepu medus. Veidojas viendabīga masa, kuru iesaka lietot pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā.

.Vēl dažas receptes:

1) Ķiploka galviņu samaļ gaļas mašīnā, pārlej ar 1 citrona sulu un sajauc ar 2 tējkarotēm medus. Lieto 1 tējkaroti dienā. 

2) 400g ķiploku un 1, 5 litrus dzērveņu pievieno 600 g medus. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas kopā ar pienu. 

3) Ja bērnam ir klepus - var dot siltu pienu, kurā pavārīts ķiploks.

Ķiploku audzēšana

Ķiploku sīpoli jāsadala atsevišķās daiviņas, tās jāsašķiro pēc lieluma. Universālo šķirņu ķiplokiem jānodala iekšējās kārtas daiviņas. No stādāmmateriāla jāatlasa slimību inficētās daiviņas. Tāpat jāizbrāķē iežuvušās (pat tikai nedaudz) daiviņas, jo tas liecina, ka ķiploki invadējušies ar ērcēm. Pašas ērces ir ļoti sīkas, saskatāmas tikai ar palielināmo stiklu. Tās var apkarot, kodinot stādāmmateriālu ar sēra preparātiem (Latvijā sērs ir pieejams arī amatieriem, bet ķiplokiem nav reģistrēts). Daudzi amatieri ķiplokus mēģina dezinficēt, mērcējot zilo graudiņu (kālija permanganāta) šķīdumā. Ja šķīduma koncentrācija nav augsta (ir mazāka par 0,01% jeb 1 g/10 l) un mērcēšanas laiks nepārsniedz 15-20 minūtes, šāda kodināšana ķiplokiem nekaitē un patiešām iznīcina virspusē esošo infekciju. Lielāka koncentrācija mēdz arī bojāt ķiplokus. Cits risinājums - pārkaisīt daiviņas ar Trihodermīnu un pirms stādīšanas bagātīgi iestrādāt augsnē Trihodermīnu vai Biomiksu. Arī mēslojums Perlka (50 g/m2), iestrādāts augsnē 8-10 cm dziļi nedēļu pirms ķiploku stādīšanas, ne tikai bagātina to ar kalciju un slāpekli, bet arī ievērojami attīra no infekciju ierosinātājiem un dīgstošām nezālēm.

Pirms ķiploku stādīšanas nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus, tos vajadzētu iestrādāt rudenī pirms priekšauga audzēšanas. Optimālais barības elementu saturs (tīrvielā) augsnē ir: slāpeklis (N) līdz 80 kg/ha pamatmēslojumā un 50-150 kg/ha papildus, sadalot devu 2-3 reizēm; fosfors (P2O5) 80-120 kg/ha; kālijs (K2O) 150-200 kg/ha. Ļoti svarīgs ir nodrošinājums ar sēru (S), tam jābūt 80 kg/ha. Ja mēslojumam izmanto kālija sulfātu vai superfosfātu, tajos jau ir nepieciešamais sēra daudzums. Savukārt pamatmēslojumā Kemira Cropcare 10-10-20 devā 500-900 kg/ha (50-90 g/m²) atrodas ne tikai sērs, bet arī mikroelementi, ieskaitot selēnu. Komplekso mēslojumu devu aprēķina, nosakot augsnes vajadzību pēc slāpekļa un veicot augsnes analīzes. Ja analīzes nav iespējamas (kā jau mazdārziņā), pamatmēslojumā iztiek ar 50 g/m2 Kemira Cropcare, bet papildmēslojumā pāris reižu dod amonija sulfātu (30-40 g/m2).

Ķiplokus audzē 45-50 cm attālās rindās, daiviņas 10-15 cm attālumā citu no citas, 5-8 cm dziļi. Ziemas ķiplokus var stādīt no augusta beigām līdz oktobra beigām. Nevaļīgie audzētāji mēdz iestādīt ķiplokus pat novembrī, bet tas ir riskanti. Ķiplokiem jāpagūst jau rudenī izveidot spēcīgu sakņu sistēmu, tad augi labāk pārziemo un arī labāk pretojas slimībām. Optimālais laiks stādīšanai - kamēr augsne nav atdzisusi zem 7-10 oC. Lai iegūtu labu ražu, ziemas ķiplokiem nepieciešams vismaz divu mēnešu garš aukstuma periods, tādēļ pēc aukstas ziemas raža mēdz būt labāka nekā pēc siltas.

Pavasarī ķiplokus var stādīt, līdzko tiek uz lauka, pat marta vidū vai beigās. Vasaras ķiploki jāizstāda līdz maija sākumam. Novēlota stādīšana nozīmē zemāku ražu.

Ja ķiplokiem sāk dzeltēt stublājs, klāt ražas laiks. To nedrīkst nokavēt, jo laikus nenovāktiem sīpoliem izirst daiviņas un šajā brīdī ļoti viegli inficējas ar pelēko puvi. Ķiplokus izrauj, nokrata zemi un ļauj augiem vairākas dienas apžūt caurvējā zem nojumes. Saknes saīsina. Kad ķiplokiem izžuvušas ārējās zvīņas, saīsina stublāju. Ķiplokus uzglabā virtenēs (tās izmanto arī virtuves dekorēšanai un pat dāvanām radiem un draugiem) vai saber plastmasas vai koka redeļu kastēs (lielākās vai mazākās, bet ar daudziem caurumiem) un pat plastmasas tīklos un novieto sausā, labi vēdināmā telpā.

Ziemas ķiplokus uzglabā no 0 līdz -3-5 oC vai no 0 līdz +3-6 oC temperatūrā un 70-80% gaisa mitrumā līdz janvārim, februārim. Savukārt vasaras vai universālās šķirnes ķiplokus 18-20 oC temperatūrā un 60% gaisa mitrumā var saglabāt līdz pavasarim. Jāņem vērā, ka, vasaras ķiplokus uzglabājot par 16 oC zemākā temperatūrā, ķiploki jarovizējas un vasarā veido ziednešus, turpretī, ja temperatūra ir virs 20 oC, palielinās svara zudumi.

Drava

Šajā lapā sniegšu nelielu ieskatu, kas notiek dravā.

Šogad pirmo reizi savas bites ieraudzīju uz māllēpenēm 26. martā. Tātad strādā. Uzreiz gāju pie stropiem skatīties, kas tur notiek. No trijiem stropiem divos bites strādāja vaiga sviedros :) Varēja redzēt, ka pašlaik viņas vairāk nes ziedputekšņus, tie ir vajadzīgi bišu maizes gatavošanai. Protams, bija arī drūmāka nots, viens strops neizdzīvoja. Pēc visa spriežot jau ziemas sākumā visas bites aizgāja bojā.

2014.gads

Ir sācies jauns gads. Pagājušais gads nebija viegls, tas bija pilns ar "smagām" žēlastībām. Kāds būs nākamais Zirga gads, nav zināms. Jauns gads sākas vienmēr ar jaunām domām, cerībām un apņemšanos. Šī gada svētā aizbildne man ir sv.Elizabete no Trīsvienības. Viņa bija pirmā, par kuru es stāstīju Karmela kustībā Karmela skolas ietvaros. Jau toreiz viņa mani sajūsmināja, tā pat kā daudzi citi. Šogad viņa izvēlējās mani. Kāpēc? Grūti pateikt.

Svētīgā Elizabete no Trīsvienības (1880 - 1906)

Dzimusi Francijā, militārā kapelāna ģimenē. 7 gadu vecumā zaudē tēvu. Elizabete ir aktīvs bērns, apdāvināta pianiste, sabiedriska, draudzīga, cilvēku ļoti mīlēta, taču arī bieži ietiepīga un iedegās dusmās. Neskatoties uz trūkumiem, viņu raksturoja liela mīlestība uz Dievu. Jau no agra vecuma viņa saista lūgšana un pārdomas par garīgām tēmām. Viņa apciemo slimos un māca bērniem katehismu. 

Pretēji mātes vēlmēm, 21 gada vecumā iestājas baskāju karmelīšu klosterī. Piedzīvo spēcīgu garīgo izaugsmi, taču klosterī viņa piedzīvo arī spēcīgus tumsas brīžus, kas viņas garīgajam tēvam sāk likt šaubīties par meitenes aicinājumu. Taču 2003. gadā viņa noslēdza noviciātu ar mūžīgajiem solījumiem. Viņa mira 3 gadus vēlāk, taču ir atstājusi bagātīgu garīgio mantojumu vēstulēs un sagatavotajās rekolekciju vadlīnijās. Mirstot viņa sacīja: "Es dodos pie Gaismas, pie Mīlestības, pie Dzīvības".

Viņa ir bāreņu debesu aizbildne. http://www.youtube.com/watch?v=NT2NXIyQ2Jc&feature=player_embedded

Runājot par praktiskām, saimnieciskām lietām, šogad piedāvāju izaudzēt dažādus dārzeņus priekš katra, kurš pasūtīs (varbūt gluži ne priekš katra, jo zemes platība ir ierobežota). Ja ir vēlme kaut ko pasūtīt, var rakstīt man uz agatis@mail.lv un pieteikt kas interesē un cik daudz, tad jau es atbildēšu un vienosimies :)

Veidosim Jauno gadu savām rokām :) Laimīgu un svētīgu jauno 2014.gadu.

Bērzs

Bērzs

BĒRZS - BETULA ALBA
Āra bērzs - Betula pendula Rth. L.
Bērzu lapas -  Betulae folium
Bērzu darva -  Betulae pix
Bērzu sula -   Betulae liquor

Dakteris āra bērzs (Betula pendula Rth.) ir ļoti izpalīdzīgs un arī šeit tas ir klāt. Bērza lapas un pumpuri satur vielas, kam ir izteiktas urīndzenošas īpašības, to darbības rezultātā no organisma tiek izvadīts liekais ūdens, samazinās tūskas un šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā. Bērza lapu tēja īpaši ieteicama, kad ir paaugstināts asinsspiediens kopā ar sirds mazspēju. Jāatzīmē, ka šai tējai ir arī bakteriocīdas, pretiekaisuma, sāpes mazinošas žultsdzenošas un vielu maiņu stimulējošas īpašības, tāpēc bērza lapu, pumpuru un mizas pielietojums tautas medicīnā ir ļoti plašs. Iepriecina, ka bērza lapu tēju var lietot ikdienā bez bailēm no nevēlamām ietekmēm, ja tikai apmierina šīs tējas specifiskā smarža un garša. Bērza lapu tēju vienmēr var iedzert, kad ir kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, caureja, nierakmeņu, žultsakmeņu slimība, mazasinība, sāpes locītavās reimatisma vai podagras dēļ, saaukstēšanās, ādas izsitumi, atmiņas traucējumi vai kāju salšana aterosklerozes dēļ. Tik plašas lietošanas iespējas ir tāpēc, ka drogas, kas iegūtas no bērza lapām, mizas un pumpuriem satur ēteriskās eļļas ar betulēnu, betulolu un citiem savienojumiem, kam ir spēcīgi izteiktas īpašības veicināt organisma atjaunošanas procesus, bez tam tur atrod arī saponīnus un fitoncīdus, kas samazina iekaisumu, netrūkst arī C vitamīna, glikozīdu un alkaloīdu. Pumpurus vāc agrā pavasarī, kad tie ir piebrieduši un kļuvuši nedaudz sveķaini. Bērza lapas vāc, kad tās ir pilnībā saplaukušas, vislabāk no jūnija vidus līdz jūlijam.
Bērza foto
Ņem 1 tējkaroti bērza pumpuru, aplej ar 150 ml ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 min., atstāj ievilkties 40 min., nokāš. Lieto pa 50 ml 3 reizes dienā neatkarīgi no ēšanas.

No pumpuriem var pagatavot arī tinktūru. Ņem 20 gr pumpuru, aplej ar 200 gr. degvīna, nostādina 10 dienas, nofiltrē. Lieto pa 10-15 pilieniem uz 1 ēd karoti ūdens 3 reizes dienā.

Ņem 2 ēd. karotes sausu smalcinātu lapu, aplej ar puslitru ūdens, vāra uz lēnas uguns 3-5 min., atstāj ievilkties~15 min., nokāš. Paaugstināta asinsspiediena gadījumā lieto pa 100 ml 4 reizes dienā, pēdējo reizi vakarā ne vēlāk kā pl. 19, lai nebūtu miega traucējumi.

Bērza pumpuru un lapu preparātus nav ieteicams lietot, ja ir akūts nieru un urīnpūšļa iekaisums un ja ir urīna izvadīšanas traucējumi prostatas palielināšanās dēļ, jo šai tējai ir izteikti urīndzenoša iedarbība.

Bērzu lapas.
Lapām ir diurētiskas, antiseptiskas, žultsdzenošas, gāzu novadošas īpašības. Bērzu lapu tēja ir urīndzenoša, sviedrējoša, un labs vitamīnu dzēriens - īpaši saaukstēšanās gadījumā. Jaunu lapu tējas uzlējums noder arī kā nomierinošs lidzeklis nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumos. Tas palīdz nieru kolikas, urīnpūšļa iekaisuma, tūskas, dzeltes, aterosklerozes un reimatisma gadījumā. 
Lietošana.
Novārījumu pagatavo - 20 gr drogas uz 0.5 l ūdens. Aplej ar 80 grādi siltu. Ļauj ievilkties. Dzer siltu vairākas reizes dienā pirms ēšanas. 
Drogu uzglabāšanas ilgums.
1 gads.
BĒRZS - BETULA ALBA
Āra bērzs - Betula pendula Rth. L.

 Stumbrs sākumā taisns, tad sazaro. Pirmos gadus, stumbru klājošā miza ir brūngana, tad tā kļūst balta ar melnām kārpiņām - svītriņām. Lapu kronis plašs un smalks. Ara berzām miza pie stumbra pamata melna, sa­plaisājusi; jaunie zari ar kārpveida dziedzeriem; vecie zari nokareni; lapas vairāk vai mazāk lipīgas. Purva bērzam miza līdz pat stumbra pamatam gluda, balta. Lapu apakšpusē dzīslojumu stūros ir matiņi. Āra bērzs aug sausākās vietās mežos tīraudzēs vai kopā ar citām koku sugām, bet purva bērzs aug mitrās, purvainās vietās. Lapas robainās vai trīsstūrainas. Lapām malas smalki robainas. Jaunām lapiņām matiņi un spīdīga, drusku lipīga virskārtiņa. Abu kārtu ziedi atrodas uz viena koka, tāpēc saucas vienmāju augs. Ziedi sakopoti spurdzēs. Bērzs plaukst un zied maijā. Auglis ir sēkliņa, kas ietverta zvīņā. Sēklas izsēj vējš, nesot lielus gabalus. Bērzs aug arī no atvasēm. Ir pāri par 30 bērzu sugas. Mums pazīstamāki ir āra bērzs, sauc arī par kārpaino bērzu vai otaini. Purva bērzs augsnes ziņā pieticīgāks, lapas ir platākas un zaru gali smalkāki. Abas sugas aug kā koki, bet dažreiz arī krūmu veidā. Koku augstumi sasniedz 25 - 30 metri. Koki izaug 40 - 50 gados, citi arī sasniedz lielāku vecumu. Bērza koksne iedzeltena, sīksta, dod labu malku un der kā labs lietas koks. Koksni izlieto malkai, saplākšnu (finiera) gatavošanai, galdnieku vajadzībām, slēpju ražošanai. Tāsis labas iekura vajadzībām. No sadedzināta bērza kvēpiem gatavo spiestuvju krāsu. Bērzu lapu ekstraktu izmanto kā dzeltenu, melni-brūnganu, dzelteni-zaļu, zeltīti-dzeltenu krāsvielu audumu krāsošanai. Bērzu sula satur cukuru, un no tās gatavoja garšīgu putojošu dzērienu. Pumpurus lietoja dziedniecībai, lapas un gremzdus - dziju krāsošanai. No tāsīm gatavoja degutu un juchtas eļļu, kā arī taisīja čības, turzas, krūzes un citus traukus. Bērza žagarus lietoja pirts un slaukāmo slotu vajadzībām. Slotas sēja pavasarī, martā un aprīli. Pirts slotas sēja no žagariem ar visām lapām. No koka taisīja ragavas, ratus un no mazarainām daļām gatavoja greznuma priekšmetus. Senos laikos bērza piepi lietoja uguns iesķilšanai. Bērza pumpurus labprāt ēd rubeņi un medņi. Bērzam piemīt izcilas dziednieciskās spējas. Tā lapu izdalītie fitoncīdi nonāvē baktērijas. Ar to arī izskaidrojams viduslaiku paradums Vasarsvētkos un Jāņos cirst meijas, novietot tās istabās un pie gultām, kur vīstot tās dod veselību cilvēkam. Izcilo dziedniecisko īpašību dēļ, bērzs senatnē bija viens no svētajiem kokiem. Dainas liecina, ka bērzs dažkārt bijis senās svētvietas centrā, it īpaši, ja tas uzaudzis uz akmens ar spēcīgu bioenerģētisko starojumu.

Bērzu pumpurus ievāc agri pavasarī (martā, aprīlī) uzbriešanas periodā. Ziemā ievāktie pumpuri ir dziednieciski neefektīvi. Šim no­lūkam izmanto cirsmās nozāģēto bērzu zarus vai arī no­griež pieejamās vietās jaunos zarus, sasien tos slotās un žāvē. Bērzu pumpuru ievākšanu parasti veic vienlaikus ar slotu sagatavošanu. Slotas žāvē nojumēs, šķūņos vai ci­tās piemērotās vietās caurvējā 4...5 nedēļas, kamēr tās sažūst. Sažuvušos pumpurus nobrauka ar rokām vai nokuļ un attīra no sīkiem zariem, putekļiem, ziedpumpuriem un citiem piemaisījumiem. Pēc tam attīrītos pumpurus vēl pa­pildus žāvē labi vēdināmās telpās. Lai bērzu pumpuri ne­atvērtos un neiztvaikotu ēteriskās eļļas un balzāmi, nav, ieteicams tos žāvēt kaltēs vai siltā vietā zem skārda jumta. Drogas iznākums ir 40...45% no svaiga materiāla svara.

Bērzu lapas ievāc ziedēšanas laikā, noplūcot tās no ze­mākajiem zariem. Žāvē pavēsās, labi vēdināmās telpās. Pareizi sagatavotā drogā bērzu pumpuri no ārpuses ir sarkanbrūni vai brūni, iegareni koniski, 3...7 mm gari, 1,5... 3 mm diametrā, klāti ar blīvi pieguļošām, jumtiņveidā sakārtotām pumpurzvīņām. Drogas smarža balzamiska, it sevišķi stipra pēc saberšanas; garša viegli savelkoša, sveķaina. Uzglabāšanas ilgums 2 gadi. Bērzu sulas ievāc koku sulu cirkulācijas laikā agri pavasarī.

Berzu pumpuri satur: flavonoīdus, ēterisko eļļu (līdz 6%), sveķveida vielas, saponīnus, C vitamīnu, organiskās skābes, triterpēnspirtus, miecvie­las, rūgtvielas, vīnogu cukurs u. c. Lapas satur: ēteriskās eļļas (līdz .05%), flavonglikozīdus, C vitamīnu (līdz 2.8%), orga­niskās skābes,  miecvielas (5-9%), saponīnu (3.2%), arotīnu, nikotīnskābi, glikozi, u. c. Miza satur: betulolu (piedod mizai balto krāsu), fitosterīnus, glikozīdus, saponīnus, sārmu skābes tanīnu, ēteriskās eļļas. Bērzu sula satur: fruktozi, glukozi, ābolskābe, olbaltumvielas u.c.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

• Bērzu pumpuru un lapu uzlējumu un novā­rījumu lieto kā diurētisku līdzekli. No lapām gatavo ari vitamīnu tējas. Pumpuri sekmē žults sekrēciju. Ārīgi pum­purus lieto medicīniskās vannās akūtu un hronisku ek­zēmu ārstēšanai. No bērza tāsīm, jaunām vasām un zariem gatavo darvu, kuru lieto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli ādas slimību un brūču dziedēšanai. Aktivētu bērza ogli lieto kā adsorbentu saindēšanās gadījumos. Tautas medicīnā izmanto ari bērzu sulu vispārējai or­ganisma stiprināšanai, kā arī mazasinības, angīnas, furunkulozes ārstēšanai. Lapas un pumpurus ieteic reima­tisma ārstēšanai vannās, kompresēm, apliekamiem. Šim nolūkam var izmantot svaigas saspiestas bērzu lapas, ku­ras liek tieši uz sāpošās vietas. Lapu un pumpuru novārī­jumu ieteic brūču apmazgāšanai, pret matu izkrišanu un ekzēmu ārstēšanai. Iekšķīgi tādu pašu novārījumu ieteic aterosklerozes, akūtu un hronisku ekzēmu ārstēšanai. Uzlē­jumu gatavo, ņemot 4 tējkarotes sasmalcinātu lapu vai 2 tējkarotes pumpuru uz 2 glāzēm ūdens. Uzlējumu izdzer vairākos paņēmienos vienā dienā. Kuņģa un divpadsmit-pirkstu zarnas čūlas ārstēšanai lieto tinktūru, kuru gatavo no bērzu pumpuriem un degvīna koncentrācijā 1:10; 10 dienas ļauj ievilkties un pēc tam dzer pa tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Bērzu pumpurus plaši izmanto kosmētikā. Bērzu pumpuri un lapas ietilpst jaukto tēju sastāvā
• Lapu novārījums. 6-8 g lapas, 0.5 l ūdens. Aplej ar karstu ūdeni, vāra 10 min., nostādina, izkāš. Lieto 50 gramus 3 reizes dienā ēšanas laikā.Izmanto nieru un urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai. Mazina nierakmeņu veidošanos. Daudzās pasaules valstīs ir zināms kā urīdzenoš līdzeklis. Izdalītais urīns palielinās no 400 ml līdz 2.5 litriem. Efekts ir dažkārt ir lielāks par sintētisko preparātu iedarbību. Organismam lēnāk veidojās ieradums un vājāk alerģizējas. Dezinficējošais efekts labvēlīgi iedarbojas uz diatēzes slimniekiem. Piemīt izteikta žultsdzenoša iedarbība. Labvēlīgi ietekmē organisma vielu maiņas procesus, izvada no organisma kaitīgas, balastvielas un kaitīgas infekcijas slimību paliekas – vielas. Lieliski palīdz sievietēm menestruālo ciklu regulēšanai (asins izvadīšanai), pēcdzemdību periodā (sākot no 12 dienas) atvieglo un paātrina organisma attīrīšanos.
• Svaigas lapas. Labi sasmalcinātas un izsutinātas lapas izmanto kā kompreses, liekot uz sāpīgajām vietām, tur 2-4 stundas. Izmanto locītavu sāpju mazināšanai reimatisma gadījumā. Ārstniecības kurs 7-10 dienas. Šādā veidā var mazināt arī osteohondrozes, artrīta, neiralģijas izsauktas sāpes.
• Svaigas lapas. Radikulīta sāpju mazināšanai. Maijā savāc svaigas lapas, ieliek polietilēna maisiņā un cieši nosien, lai lapas sāktu sust. Vakarā lapas izkaisa gultā un guļ uz tām ne mazāk par stundu. Atkārto vairākas reizes.
• Svaigas lapas. Izmanto pirtsslotām. Bērzu lapām ir īpašība, 2-3 stundu laikā neitralizēt slimību izraisošos mikrobus.
• Pumpuru uzlējums.  3-4 g pumpuri, 0.5 l verdošs ūdens. Piemīt spēcīga urīndzenoša iedarbība. Izmanto aknu un sirds saslimšanu izraisītu tūsku mazināšani. Lieto 1-2 ēdk 3 reizes dienā. Tāpat var lietot arī astmas un kakla sāpju gadījumā. Ieteicama nieru kollīta un hepatīta gadījumā.
• Pumpuru spirta uzlējums. 30 g pumpuri 1 l spirts 70%. Brūču dziedēšanas līdzeklis. Tīra ādu strutainu iekaisumu gadījumā. Kopj slikti dzīstošas brūces, nobrāzumus. Lieto dažādu ekzēmu ārstēšanā. Lieto 15-20 pilienus 3 reizes dienā kuņģa čūlas, citu kuņģa saslimšanu nieru slimību, zarnu parazītu, ādu slimību, urīpūšļa ārstēšanai. Ārīgai ārstēšanai izmanto reimatisma skarto vietu ieziešanai.
• Pumpuru spirta uzlējums. 8-10 ēdk pumpuri, 0.5 l degvīns. Nostādina 1 mēnesi. Izmanto alerģijas ārstēšanai. Pirmajos ārstēšanas mēnešos izmanto ārīgai lietošanai. Apstrādā ādu 1.5-2 pēc ziežu lietošanas, kad parādās nieze. Iekšķīgi lieto 2 nedēļas ar pārtraukumu un vēl 2 nedēļas – pa 1 tējk 3 reizes dienā.
• Bērzu sula.   Īpaši vērtīga ir agrā pavasarī ievāktā sula. Tās sastāvā ir cukuri, mikroelementi un citas vielas kas viegli uzsūcas organismā. Sulai piemīt vispārspēcinoša iedarbība, paaugstina organisma aizsargspējas, sekmē čūlu sadzīšanu, atvieglo podagras sāpes, piemīt urīndzenoša īpašība. Ārīgi lieto brūču kopšanai. Ar bērzu sulu mazgā seju un matus. Uzlabo ādas alastīgumu, mazina blaugznas matos, uzlabo matu augšanu. Ārstniecības kurs 1-1.5 mēneši (pa 1 gl. 3 reizes dienā). Bērzu sulu uzskata par asins attīrošu līdzekli (lieto pa 3 glāzēm dienā). Dod dzert slimniekiem ar paaugstinātu temperatūru, pirms dzemdību stundās. Izmanto arī aknu un sirds saslimšanu izraisītu tūsku mazināšanai. Ir novērots ka palīdz reizēm labāk kā sintētiskie medicīnas preparāti. Izmanto arī pēc traumu anēmijas gadījumā
• Bērzu sula. Reimatisma, radikulīta un artrīta ārstēšanai. Lieto pa 1 gl 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Ārstēšanas kurs 6 nedēļas. Pēc 10-14 dienu pārtraukuma ārstēšanas kursu atkārto. Sula attīra organismu no urīnskābes un citām kaitīgām vielām. Normalizē vielu maiņas procesus.
• Darva. Izmanto ārīgai lietošanai kā 10-30% ziedi ādu saslimšanu (ekzēmu, kašķa u.c.) ārstēšanai. Darva ietilpst Višņevska u Vilkinsona ziežu sastāvos. Piemīt bakterocīda iedarbība.
• Lapu un pumpuru uzlējums. 2 ēdk lapas, 1 ēdk pumpuri, naža gals pārtikas soda, verdošs ūdens. Aplej, nostādina 1 stundu, izkāš. Palīdz aknu saslimšanu gadījumos. Lieto ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Svaigu lapu     uzlējumu izmanto arī nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā kā stimulējošu līdzekli.
• Pumpuru novārījums. 10 g pumpuri, 1 gl ūdens. Aplej, vāra 15 min, izkāš, pievieno ūdeni līdz 200 ml. Lieto smaganu iekaisumu, cingas, stomatīta gadījumā. Izmanto pie zobu sāpēm, uzliekot uz sāpošā zoba samitrinātu tamponu.
• Pumpuru novārījums. 1 tējk pumpuri, 1 gl ūdens. Aplej, vāra 30 min, izkāš. Lieto leikozes gadījumā. Lieto 2-3 ēdk 3-4  reizes dienā.
• Pumpuru ziede. Svaigus pumpurus liek kārtam: kārta pumpuri, kārta svaigs sviests, kārta pumpuri (pirksta biezumā), kārta sviests. Izvēlas māla vai keramikas trauku. Vāku cieši noslēdz. Uz diennakti novieto diezgam karstā vietā (piemēram, pie sakurinātas krāsns vai cepeškrāsnī). Šo ziedi nevar ilgstoši glabāt.
• Lapu novārījums. Lieto 3-4 reizes dienā pirms ēšanas nefrīta – nieru iekaisuma ārstēšanai.10 g bērzu lapas, 10 g upeņu lapas, 10 g sētložņi, 10 g lavanda, 10 g kadiķu ogas, 10 g apiņi, 10 g rožu ziedlapiņas, 20 g miltenes lapas, 20 g brūkleņu lapas, 20 g lielās ceļmallapas, 30 g nātru lapas, 40 g mežrozīšu augļi, 60 g meža zemeņu ogas, 30-60 g kosa. 1 ēdk masas aplej ar 300-400 ml verdoša ūdens, vāra 10-158 min, nostādina 2 stundas.
• Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, salvejas lapas, nātres. 2 ēdk masas aplej ar 2 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 20 min. Nostādina 30 min. Lieto pie ādas slimībām, izsitumiem. Lieto pa 1 gl. 2 reizes dienā 30 min. pirms ēšanas.
• Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, bārbeles augļi, asinszāle, pelašķi. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Lieto hroniska hepatīta gadījumā. Lieto pa 1/2 gl. 2 reizes dienā    15 min. pirms ēšanas.
• Lapu novārījums. 1 d bērzu lapas, 1 d mālļēpes lapas, 8 d kazenes lapas. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Piemīt laba urīndzenoša iedarbība, izrāda dezinficējošu un pretiekaisuma iedarbību uz urīnceļiem. Lieto pa 1 gl. 2 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas (no rīta un vakarā).
• Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, meža zemeņu lapas. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens. Nostādina 20-30 min. Lieto kā tēju sirds ritma saslimšanu ārstēšanai (tahikardija, ekstrasistole).
• Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, pieneņu saknes. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens,  vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Pastiprina kaitīgo vielu izdalīšanu no organisma ar urīnu, veicina vielu maiņas procesu atjaunošanos. Lieto pa 1 ēdk. 3 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas.
• Lapu novārījums. Tibetas medicīnas ieteikums ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. 3-4 g kaltēti bērzu pumpuri vai 6-8 g bērzu lapas aplej ar 50 ml verdoša ūdens, vāra 15-20 min, nostādina, izkāš. Lieto ½ gl 3-4 reizes dienā.
• Bērzu ogles. Ieteicams  pie ekzēmām, furunkuliem, tulznām u.c. ādas saslimšanām. Slimo vietu ieziež ar ķiploka sulu, pēc tam ar bērza ogļu un svaigu diždadža sakņu sulas maisījumu. Procedūra ilgst līdz 30 min.
• Bērzu ogles. Aktivizētas bērzu ogles izmanto kā absorbentu saindēšanās un baktēriju toksīnu mazināšanai organismā. Sasmalcinātā veidā var lietot dizentērijas, dispepsijas gadījumos arī kā antispazmātisku līdzekli.
• Miza. Bērza mizas – tāss virsējo kārtu pieliek pie strutainiem iekaisumiem. Labi izvelk strutas.
• Saknes. Piemīt antireimatisma un pretdrudža iedarbība.
• Pumpuru eļļa. Senatnē tika izmantota gonorejas ārstēšanai.
• Ziedi. Svaigu ziedu uzlējumu lieto sirds saslimšanu gadījumos. Parasti lieto neizkāstu. Devu nosaka individuāli, no 20 pilieniem līdz tējkarotei. Lieto 3 reizes dienā pirms ēšanas.        

TAUTAS TICĒJUMI

• Sevišķs spēks ir bērza pumpuriem un plaukstošai bērza lapai. Šo saritināto lapiņu dēvēja par Dieva stabuli .
• Citi ticējumi bērzu saista ar māti: ja lauž bērza galotni, mirst kāds no vecākiem.
• Ja sapnī cērt bērzu jeb redz viņu nolauztu, tad mirs vīrietis, bet ja redz priedi, tad sieviete.
• Bērzu izmantoja arī zīlēšanai: Jāņu naktī meitas sviež kroni bērzā, kuru reizi tas tur paliek, pēc tik daudziem gadiem dabūs precēties.
• Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad gara ziema. 
• Ja bērziem lapas stipri robotas, tad ziemā būs lielas sniega kupenas.
• Ja rudenī bērziem lapas nodzeltējušas un nobirst nost, tad gaidāms garš rudens.
• Ja bērzi savas lapas sāk mest no galotnes, tad gaidāma sekla ziema.
• Ja ziemā bērziem zari ir sarkani, tad sagaidāms vējputenis.   
• Ja bērziem lapas birst vēlāk nekā visiem kokiem, tad otrā pavasarī būs plūdi.
• Ja bērziem lapas nobirst pirms vecās Miķeļdienas, tad nākamo gadu būs zāle jau priekš Juradienas.
• Ja bērzs priekš Miķeļiem nodzeltē, tad nākamo gadu būs laba miežu raža. 
• Kad rudenī bērzs no apakšas dzeltē, tad pavasarī labība jāsēj vēlu, bet kad no augšas, tad agri.
• Kad rudenī purva bērzi dzelteni un meža bērzi zaļi, tad būs sausa vasara.
• Kad purva bērzi pirmie nodzeltē, tad nākamā vasarā ielejās gaidāma laba raža.
• Bērza virsotne nav jāgriež jaunām meitām, jo citādi apprecēs atraitnis.
• Kad rudenī purva bērzi dzeltāni un meža bērzi zaļi, tad būs sausa vasara.
• Kad purva bērzi pirmie nodzelt, tad nākošā vasarā ielejās gaidāma laba raža.
• Ja bērzs zied agrāk par alksni, būs sausa vasara.
• Ja pavasarī bērzi pirmie plaukst, tad gaidāma slapja vasara, bet ja alkšņi, tad sausa, un ja bērzi un alkšņi reizē, tad vidēja.
• Ja no bērza bieži krīt lapas, tad cilvēkiem un lopiem būs viegls gads.
• Bērza malka jācērt vecā mēnesī, tad ātri izkalst un labi deg.
• Bērzu cērt lietas kokiem trīs dienas jaunā mēnesī, tad viņš maz jāsmērē, bet pilnā jeb vecā mēnesī cirsts koks ir sauss un čīkst.
• Bērza lietas koki jācērt vecā mēnesī, egles – jaunā, tad būs viegli.
• Kad rudenī bērzs no apakšas dzeltē, tad pavasarī labība jāsēj vēlu, bet kad no augšas, tad agri.
• Ja rudenī bērzi no apakšas sāk dzeltot, tad tanī gadā veci vairāk mirst, ja no augšas, tad jauni vairāk.
• Ja bērzi savas lapas sāk mest no galotnes, tad gaidāma sekla ziema.
• Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad gara ziema.
• Ja bērziem lapas birst par visiem kokiem vēlāk, tad otrā pavasarī būs plūdi.
• Lapu koki jācērt vecā mēnesī, lai viņi būtu izturīgi un lai celmi nelapotu.
• Peramo slotu žagarus grieza no Jāņa dienas līdz Pētera dienai.
• Pirts slotas jāgriež vecā mēnesī.
• Ar sasmalcinātu bērza mizu apbārstīja strutojošās brūces.
• Melnā bērza piepe līdz pret audzējiem.
• Zaļas bērza lapas, apliktas ap miesu, izvelkot tūsku.
• Bērza lapu, noņemtu no pažagas vai pirts slotas, apslacina un uzliek uz augoņiem, tā sauktām suņanaglām. Lapai jāstāv tik ilgi, kamēr tā pati nokrīt.
• Pumpuru tēja un uzlējums ir žultsdzinēji, antiseptiķi, mazina tūsku, pat ja nekas cits nelīdz.
• Bērza slotas līdz pret locītavu iekaisumiem, reimatismu.
• Bērza sulas satur daudzas dzīvībai vērtīgas vielas un līdz pret podagru, artrītu, reimatismu, cingu, tūsku, angīnu, furunkulozi, sekmē grūti dzīstošu brūču un trofisko vāšu sadzīšanu.
• Bērza pumpuri lietojami pret vēdergraizēm. Apmēram pusstopa pudelē jāieber viens kortelis bērza pumpuru un pārējā tukšā vieta jāpiepilda ar spirtu, tādam maisījumam jānostāv aizkorķētam astoņas dienas. Pēc tam var lietot priekš jeb pēc ēšanas vienu ēdamu karoti reizē.
• Brandvīns, kur samērcēti bērzu pumpuri ir derīgs pret cauru vēderu.
• Bērza žagari jālasa priekš Jāņiem, ka nedabū aizlīgošanas. Tad viņi jāsasutina un jāpiesien pie sāpošas vietas, kur jūt kaulu sāpes. Ja šos žagarus aizlīgojot, tad viņi vairs dziedēšanai nederot.
• Lai no brūces «slikto gaļu» izdabūtu, jāber virsū bērza mizas pulveris.