Lielā talka

Biju nodomājis šajā pavasarī sarīkot talku. Izsludināju pieteikšanos jau ilgu laiku iepriekš, lai visi gribētāji un varētāji ieplānotu laicīgi šo pasākumu. Diemžēl šajā nedēļā nomira mammas brālis un dienu pirms lielās talkas braucu uz viņa bērēm. Tas ietekmēja arī citus plānus, jo nevarēju uz laukiem aizbraukt ātrāk un sagatavoties talkai. Tika pieņemts lēmums, ka braukšu uz vienu dienu kopā ar ģimeni, izņemot, protams, Katrīnu. 

Laiks no rīta bija auksts un lietains. Sākām par savu lēmumu šaubīties. Piezvanīja arī potenciālie talcinieki un izteica šaubas par viņu lietderību šādos laika u.c. apstākļos, kas radušies. Tā mēs nolēmām talku atcelt uz vasaru, kad varētu arī palikt ilgāk uz vietas. Talka tika atcelta, bet ne priekš mums. Pavasara darbi negaida un nākamā reizē būs par vēlu kaut ko darīt, līdz ar to braucām stādīt kartupeļus kaut vai pa lietu.

Atbraucot uz vietas sapratām, ka laiks nav nemaz tik slikts, lai arī pa ceļam brīžiem lija, pat slapjš sniegs uz mašīnas priekšējā stikla bija redzams un grādus rādīja tikai +3,5. Parādījās saule un tad jau palika silti. kad mākonis sauli aizsedza, tad gan bija jāvelk atpakaļ jaka. Katrā ziņā laika apstākļi izrādījās ļoti labvēlīgi ieplānotajiem darbiem.

No sākuma apmeklēju bites. Abas saimītes darbojās labi, dējumi arī bija, tas nozīmē, ka bišu mātes abās saimēs strādā. 1.stropā bija diezgan netīra grīdiņa, vai nu viņas palikušas slinkākas, vai arī traucēja, tas, ka ieeju biju uztaisījis šaurāku pavasarī. Katrā ziņā, šo lietu laboju, kā arī iztīrīju grīdiņu. Redzēju, ka jau parādījies pirmais medus, nebija daudz, bet tas iedrošināja man katrā stropā ievietot pa divām kārēm. Bičuki (tā es nosaucu savas bites) kārtīgi strādāja, pat nepievērsa man uzmanību, ļoti mierīgas bija.

Pa to laiku kamēr es darbojos ar bičukiem, sieva ar bērniem sasēja jau bietes un burkānus. Es pievienojos pie kartupeļu stādīšanas. Sieva vēl stādīja sīpolus, bet man nāca palīgā dēls un izveidojām kartupeļu stādāmo mašīnu :)

Tā strādājot lielā tempā sastādījām arī kartupeļus - agro šķirni Adrettu, Priekuļu dzeltenos un nedaudz Siņeglazku. Pusdienas gatavojām turpat lauka malā.

Te nu jāatzīst, ka vajadzēs atrast mirkli, lai uztaisītu galdu un solus, savādāk ārā ēst visai pagrūti. Taču kopumā bija patīkami pavadīt laiku saulainā pļavā, tīrumā, nekā dzīvoklī pie tv, varbūt tikai uz pāris stundiņām izejot ārā. Kā var nemīlēt dzīvot laukos?

Pavasaris sācies

Pavasaris tiek gaidīts ar siltu laiku, saulīti un krāsainiem ziediem. Lai kā gaidītu, tomēr šķiet tik neparasti, ka tas atnāk salīdzinoši negaidīti. Tā man apmeklējot Siguldas stādu parādi un pēc tam dodoties uz Jukāniem, brauciena laikā pēkšņi pamanīju, ka viss ir kļuvis zaļš, zāle jau krietni paaugusies, bērziem plaukst lapas. Tā nu sanāk, ka pavasaris man šogad atnāca negaidīti - vienas stundas laikā.

Saimniecībā zāle arī jau gaida pirmo pļaušanu, bet es vēl tam neesmu gatavs, nav ne sagādāta degviela, ne sakārtota pļaujamā mašīna, lai gan šogad ir plānots iegūt zāles pļaujamo traktoriņu, savādāk ar zāles pļaušanu nevar tikt galā.

Pirmais, ko ar steigu aplūkoju, ir ziemā paveiktais darbs vaska vārīšanā. Visu ziemu, kad aizbraucu, vārīju, attīrīju vasku no piemaisījumiem, un tā beigās ir sanācis smuks vaska ritulis.

Lielākie darbi šajā reizē bija kociņu stādīšana. Pirmo iestādīju bumbieri "Belorusskaja pozdņnaja", kura man bija vajadzīga otras bumbieres "Konference" apputeksnēšanai. Lielākais darbs bija pie krūmmelleņu stādīšanas, jo vieta, kuru beigās izvēlēju, bija neapstrādāta, tāpēc vajadzēja visu uzrakt, iztīrīt, sagatavot augsni un tad tikai iestādīt.

Tā nu es iestādīju 5 stādus, bet 4 šķirnes - Chippewa, Bluecrop, Blue Gold un Patriot. Krūmmellenes (pamatsuga - vairogu mellenes Vaccinium corymbosum) krūmogu kultūra, kas izveidota Ziemeļamerikā, bet nu jau nozīmīgu vietu ieguvušas latvijas dārzu stādījumos un lielražošanas plantācijās. Krūmmellenes ir izcilas deserta ogas. Tās ir ne vien garšīgas, sulīgas un neizraisa alerģiskas reakcijas, bet ir arī ļoti veselīgas. Bez vērtīgajām uzturvielām, vitamīniem (C, A, PP u.c.) un minerālvielām tās satur ļoti daudzas bioloģiski aktīvas vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz mūsu veselību. Tās uzlabo redzi un asinsriti, stimulē nieru un grmošanas trakta darbību, veicina smago metālu izvadīšanu no organisma, mazina risku saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem, satur vērtīgos antioksidantus, kas aizkavē organisma novecošanos, stiprina imūno sistēmu, asinsvadus un visu organismu kopumā.

Tā var teikt, ka no 5 galvenajiem punktiem, kas šovasar man jāizdara saimniecībā, viens ir paveikts :) Atliek tikai ravēt, uzturēt un kopt, kā arī novākt ražu, lai gan uz ražu šogad vēl īsti nevar cerēt.