Biju nodomājis šajā pavasarī sarīkot talku. Izsludināju pieteikšanos jau ilgu laiku iepriekš, lai visi gribētāji un varētāji ieplānotu laicīgi šo pasākumu. Diemžēl šajā nedēļā nomira mammas brālis un dienu pirms lielās talkas braucu uz viņa bērēm. Tas ietekmēja arī citus plānus, jo nevarēju uz laukiem aizbraukt ātrāk un sagatavoties talkai. Tika pieņemts lēmums, ka braukšu uz vienu dienu kopā ar ģimeni, izņemot, protams, Katrīnu.
Laiks no rīta bija auksts un lietains. Sākām par savu lēmumu šaubīties. Piezvanīja arī potenciālie talcinieki un izteica šaubas par viņu lietderību šādos laika u.c. apstākļos, kas radušies. Tā mēs nolēmām talku atcelt uz vasaru, kad varētu arī palikt ilgāk uz vietas. Talka tika atcelta, bet ne priekš mums. Pavasara darbi negaida un nākamā reizē būs par vēlu kaut ko darīt, līdz ar to braucām stādīt kartupeļus kaut vai pa lietu.
Atbraucot uz vietas sapratām, ka laiks nav nemaz tik slikts, lai arī pa ceļam brīžiem lija, pat slapjš sniegs uz mašīnas priekšējā stikla bija redzams un grādus rādīja tikai +3,5. Parādījās saule un tad jau palika silti. kad mākonis sauli aizsedza, tad gan bija jāvelk atpakaļ jaka. Katrā ziņā laika apstākļi izrādījās ļoti labvēlīgi ieplānotajiem darbiem.
No sākuma apmeklēju bites. Abas saimītes darbojās labi, dējumi arī bija, tas nozīmē, ka bišu mātes abās saimēs strādā. 1.stropā bija diezgan netīra grīdiņa, vai nu viņas palikušas slinkākas, vai arī traucēja, tas, ka ieeju biju uztaisījis šaurāku pavasarī. Katrā ziņā, šo lietu laboju, kā arī iztīrīju grīdiņu. Redzēju, ka jau parādījies pirmais medus, nebija daudz, bet tas iedrošināja man katrā stropā ievietot pa divām kārēm. Bičuki (tā es nosaucu savas bites) kārtīgi strādāja, pat nepievērsa man uzmanību, ļoti mierīgas bija.
Pa to laiku kamēr es darbojos ar bičukiem, sieva ar bērniem sasēja jau bietes un burkānus. Es pievienojos pie kartupeļu stādīšanas. Sieva vēl stādīja sīpolus, bet man nāca palīgā dēls un izveidojām kartupeļu stādāmo mašīnu :)
Tā strādājot lielā tempā sastādījām arī kartupeļus - agro šķirni Adrettu, Priekuļu dzeltenos un nedaudz Siņeglazku. Pusdienas gatavojām turpat lauka malā.
Te nu jāatzīst, ka vajadzēs atrast mirkli, lai uztaisītu galdu un solus, savādāk ārā ēst visai pagrūti. Taču kopumā bija patīkami pavadīt laiku saulainā pļavā, tīrumā, nekā dzīvoklī pie tv, varbūt tikai uz pāris stundiņām izejot ārā. Kā var nemīlēt dzīvot laukos?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru