Bišu maize

Bišu maize ir produkts, ko daudzi nepazīst, bet tomēr ir ļoti vērtīgs. Pats bišu maizi iegūstu salīdzinoši mazā apjomā, jo tas ir visai ķēpīgs darbiņš. Lielākiem apjomiem tomēr nepieciešama tehniska palīdzība, bet tas lai paliek vēlākiem laikiem. Par bišu maizes vērtīgumu ir labs raksts internetā.

Kāpēc tāds nosaukums – bišu maize? Iespējams, tāpēc, ka bites ar to nodrošina savam organismam olbaltumvielas, vitamīnus un citus svarīgus savienojumus. Medus tām kalpo kā primārais enerģijas avots, bet svaigus ziedputekšņus bites neēd. Tos aizgādā uz stropu, tur bites tos ievieto tukšajās šūnās, sajauc ar gremošanas sulām un nektāru, sapresē un pa virsu uzliek medus kārtiņu. Tā ziedputekšņi tiek iekonservēti, sākas fermentācijas process, un veidojas īpašais bišu produkts – bišu maize. Īsāk sakot, bišu maize ir fermentēti ziedputekšņi. Izrādās, cilvēki nav vienīgie gudrinieki, kas izmanto fermentācijas procesu, lai ilgāk uzglabātu produktus un iegūtu veselīgāku galaproduktu.

Bišu maizes sastāvā ir ne tikai vērtīgas baktērijas (Oenococcus, Paralactobacillus, un īpaši Bifidobacterium), bet arī vērtīgi raugi un sēnītes.


Putekšņu fermentācijas procesā atsevišķas uzturvielas kļūst vieglāk pieejamas. Dažas olbaltumvielas tiek sadalītas aminoskābēs, ciete pārveidota par vienkāršajiem cukuriem, un vitamīni kļūst biopieejamāki. No šāda aspekta raugoties, bišu maize sniedz veselībai lielāku labumu nekā svaigi ziedputekšņi.

Kāpēc nebojājas?
Bišu gremošanas sulas ir bagātīgas ar pienskābajām baktērijām, kas sadala putekšņu cukurus, radot pienskābi un samazinot pH no 4,8 līdz aptuveni 4,1. Šāds pH līmenis ir krietni zem patogēno mikroorganismu augšanas sliekšņa (pH 4,6), tāpēc bišu maize ir pasargāta no bojāšanās.

Aptuvenā* uzturvērtība
100 gramos bišu maizes ir
Enerģētiskā vērtība – 400 kcal (vienā ēdamkarotē – 40 kcal)
Mitrums – 24 %
Olbaltumvielas – 23 %
Cukuri – 40 %
Tauki – 4 %
Šķiedrvielas – 10 %

*Uzturvērtība ir atkarīga no putekšņu veida, daudzuma un citiem faktoriem.

Bišu maizes sastāvā ir aptuveni 240 bioloģiski aktīvi savienojumu, tostarp šādi.
Vitamīni: B grupas vitamīni, karotīni, E, D, K un C vitamīni.
Minerālvielas: dzelzs, fosfors, kalcijs, selēns, kālijs, magnijs un citas minerālvielas mazākos daudzumos.
Aminoskābes, tostarp visas neaizstājamās aminoskābes.
Antioksidanti: fenoli, flavonoīdi, fitosteroli u. c.
Enzīmi un koenzīmi: amilāze, fosfatāze, kozimāze u. c.

Putekšņu un bišu maizes vērtīgās īpašības
•    Antibakteriālas – spēcīgi ietekmē Gram+ un Gram- baktērijas, kā arī dažas sēnītes.
•    Pretvēža – citotoksiskā iedarbība, pateicoties galvenokārt fenolu savienojumiem. Nozīme ir arī antioksidantiem, kas nesatur fenolus.
•    Antioksidatīvas – lielais polifenolu daudzums kopā ar tokoferoliem un karotenoīdiem cīnās ar brīvajiem radikāļiem, lai novērstu to radīto negatīvo ietekmi uz veselību.
•    Barojošas – bišu maize satur daudz olbaltumvielu un aminoskābju, cukuru un vērtīgu taukskābju.
•    Pretiekaisuma – fenolskābes, flavonoīdi un fitosteroli ir galvenie, kas nodrošina pretiekaisuma iedarbību.
•    Hepatoprotektīvas (aizsargā aknas) – spēj samazināt oksidatīvā stresa marķierus un uzlabot bioķīmiskos parametrus asinīs.
•    Kardioprotektīvas (aizsargā sirdi) – par labvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu jāpateicas neaizstājamajām taukskābēm, fosfolipīdiem, flavonoīdiem, fitosteroliem un tokoferoliem.
•    Anēmiju samazinošas – bišu maizes un putekšņu lietošana var palīdzēt paaugstināt hemoglobīna līmeni.

Tā kā bišu maizes sastāvs ir ļoti atšķirīgs, ir grūti iegūt absolūti neapstrīdamas atbildes par bišu maizes ietekmi uz veselību, kur nu vēl salīdzināt dažādu pētījumu rezultātus. Vairāk pētījumu ir veikts ar konkrētiem ziedputekšņiem, to sastāvu un ietekmi uz veselību.

Bitenieki un medus produktu lietošanas entuziasti iesaka bišu maizi lietot rudenī, ziemā un pavasarī, kad organisms ir vairāk pakļauts vīrusu un baktēriju uzbrukumam, kad ir aukstāks, ir mazāk svaigu vietējo produktu uzturā un trūkst saules gaismas. Bišu maize derot, lai atvairītu nogurumu, uzlabotu garastāvokli un palielinātu enerģiju. To iesaka arī dažādu hronisku slimību gadījumos, ja ir anēmija, aizcietējumi, sirds asinsvadu slimības, aknu slimības un citas kaites.

Cik daudz bišu maizes jāēd?
Zinātniski pamatotu rekomendāciju nav, bet tautas dziedniecībā pieaugušam cilvēkam iesaka dienā apēst ne vairāk par divām tējkarotēm bišu maizes. Bērniem – ne vairāk par tējkaroti. Noteikti nevajadzētu bišu maizi uztvert tāpat kā maizi, tāpēc ka tām ir viens nosaukums. Bišu maize nav domāta, lai to ēstu lielā daudzumā.
Bišu maizi neiesaka arī lietot pirms miega, jo tā var iedarboties uzmundrinoši, un miegs tad būs tramīgāks.
Vislabāk šo produktu ieteicams ēst kursu veidā – pa mēnesim ar pārtraukumiem vairākas reizes gadā.
Ja bišu maize tīrā veidā īsti neiet pie sirds, to var sajaukt ar medu un ēst patīkami saldāku.

Uzmanīgi! Bišu produkti ir alerģiski, tāpēc, ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, arī bišu maize var to veicināt.

Medus izcilās īpašības

2015.gada sezona ir noslēgusies. Šogad no 2 saimēm iegūti ap 30 kg medus, izveidots viens atdalenis ar jaunu bišu māti. Bites ir ieziemotas, tagad jācer, ka viņas arī labi pārziemos. Kamēr gaidām jauno sezonu, ir laiks mieloties ar medu un pārdomāt, kāpēc vispār medus ir labs :) Pārpublicēšu informāciju no Apollo.lv par medus izcilajām īpašībām.

Medum piemītošās pretiekaisuma un antibakteriālās īpašības ir pielietojamas ne vienai vien kaitei, kas var skart cilvēku. Ēdamkarote nepārstrādāta medus satur 64 kalorijas, turklāt nesatur ne grama tauku, holesterīna vai nātrija. Tā sastāvu veido aptuveni 80% ogļhidrātu, 18% ūdens un 2% vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju. Medus sastāvā atrodami B grupas vitamīni, kalcijs, magnijs, cinks, fosfors, kālijs, riboflavīni un daudz citas organismam vērtīgas vielas. No medus lietošanas būtu jāpasarga vienīgi bērni, kas nav sasnieguši gada vecumu, jo tajā atrodamās Clostridium botulinumbaktērijas var radīt zīdainim nopietnus veselības traucējumus.

Dabīgais enerģijas dzēriens

Medus ir lielisks dabīgais enerģijas dzēriens, jo viena tējkarotē medus satur 17 gramus ogļhidrātu. Dabīgais nepārstrādātais cukurs – fruktoze un glikoze – nonāk tieši asinsritē un sniedz ātru enerģijas pieplūdumu. Cukura līmeņa paaugstināšanās asinsritē sniedz īsu enerģijas pieplūdumu, kas var lieliski noderēt, piemēram, treniņa laikā. Turklāt ogļhidrāti nakts laikā izteikti strauji krīt, tāpēc tiem, kas savu dienu sāk ar rīta skrējienu vai cita veida treniņu, karote medus dos nepieciešamo tonusu efektīvam treniņam.

Atmiņas uzlabotājs

Saldais nektārs ir pielādēts ar antioksidantiem, kas var palīdzēt novērst smadzeņu šūnu bojāšanos un atmiņas zudumu rašanos. ASV pētījumā atklāts, ka ik dienas apēdot karoti medus, sievietēm pēc menopauzes novērojami īstermiņa atmiņas uzlabojumi. Medus organismam sniedz atbalstu kalcija absorbēšanā, kas arī uzlabo smadzeņu darbību, jo kalcijs atbalsta ikvienu smadzeņu aktivitāti. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem novecojot, kad paaugstinās demences un citu vecuma slimību risks.

Efektīvs palīgs cīņā pret klepu

Saskaroties ar rudens sezonālajām saslimšanām kā klepus, iesnas un saaukstēšanās, medus var būt ļoti efektīvs palīgs. Nepārejošu klepu var remdināt ar divām tējkarotēm medus. Tiem, kurus moka akūts klepus, medu ieteicams ēst arī 30 minūtes pirms gulētiešanas. Medus biezā un lipīgā konsistence pārklāj kakla sieniņas, bet tā saldā garša nervu galos rada impulsu, kas liek tiem kaklu aizsargāt no nepārtrauktas klepošanas. Pierādīts, ka medus var sniegt tādu pašu efektu, kā klepu apslāpējošos līdzekļos atrodamā viela dekstrometorfāns. Turklāt tas pozitīvu efektu sniedz arī cita veida augšējo elpceļu saslimšanu gadījumos.

Palīgs labam miegam

Medus var būt lielisks palīgs arī nakts laikā. Līdzīgi kā cukurs, arī medus spēj paaugstināt cukura līmeni organisma, tādā veidā veicinot serotonīna izdalīšanos, kas savukārt ir viela, kas tiek dēvēta arī par laimes hormonu. Serotonīnu cilvēka organisms pārstrādā melotonīnā, kas savukārt iedarbojas ļoti nomierinoši, kā rezultātā cilvēkam ir dziļāks un saldāks miegs.

Medus skaistumam

Medum ir daudz pielietojumu ne vien iekšķīgai, bet arī ārējai lietošanai. To pievienojot matu maskai, mati kļūst zīdaini un mīksti, turklāt pierādīta arī pozitīva ietekme uz galvas ādu, piemēram, blaugznu gadījumā. Neraugoties uz medus lipīgo konsistenci, sasildīts tas matos ieklājas pavisam viegli un tik pat viegli arī izskalojams ar siltu ūdeni, neatstājot nekādas pēdas. Pateicoties tā antibakteriālajām īpašībām, medus tiek pielietots arī sejas maskām, jo labvēlīgi iedarbojas gan uz akni, gan novecojošu ādu, to mitrinot. Tāpat medus tiek pielietots pīlingos, skrubjos, kā arī medus procedūrās. Īpašu uzmanību skaistuma procedūrās pēdējos gados guvis salīdzinoši dārgākais manukas medus. Turklāt, dezinficējošo īpašību dēļ, to var lietot arī kā antibakteriālu un dziedējošu līdzekli uz rētām un pat jēliem noberzumiem.

Lielā talka

Biju nodomājis šajā pavasarī sarīkot talku. Izsludināju pieteikšanos jau ilgu laiku iepriekš, lai visi gribētāji un varētāji ieplānotu laicīgi šo pasākumu. Diemžēl šajā nedēļā nomira mammas brālis un dienu pirms lielās talkas braucu uz viņa bērēm. Tas ietekmēja arī citus plānus, jo nevarēju uz laukiem aizbraukt ātrāk un sagatavoties talkai. Tika pieņemts lēmums, ka braukšu uz vienu dienu kopā ar ģimeni, izņemot, protams, Katrīnu. 

Laiks no rīta bija auksts un lietains. Sākām par savu lēmumu šaubīties. Piezvanīja arī potenciālie talcinieki un izteica šaubas par viņu lietderību šādos laika u.c. apstākļos, kas radušies. Tā mēs nolēmām talku atcelt uz vasaru, kad varētu arī palikt ilgāk uz vietas. Talka tika atcelta, bet ne priekš mums. Pavasara darbi negaida un nākamā reizē būs par vēlu kaut ko darīt, līdz ar to braucām stādīt kartupeļus kaut vai pa lietu.

Atbraucot uz vietas sapratām, ka laiks nav nemaz tik slikts, lai arī pa ceļam brīžiem lija, pat slapjš sniegs uz mašīnas priekšējā stikla bija redzams un grādus rādīja tikai +3,5. Parādījās saule un tad jau palika silti. kad mākonis sauli aizsedza, tad gan bija jāvelk atpakaļ jaka. Katrā ziņā laika apstākļi izrādījās ļoti labvēlīgi ieplānotajiem darbiem.

No sākuma apmeklēju bites. Abas saimītes darbojās labi, dējumi arī bija, tas nozīmē, ka bišu mātes abās saimēs strādā. 1.stropā bija diezgan netīra grīdiņa, vai nu viņas palikušas slinkākas, vai arī traucēja, tas, ka ieeju biju uztaisījis šaurāku pavasarī. Katrā ziņā, šo lietu laboju, kā arī iztīrīju grīdiņu. Redzēju, ka jau parādījies pirmais medus, nebija daudz, bet tas iedrošināja man katrā stropā ievietot pa divām kārēm. Bičuki (tā es nosaucu savas bites) kārtīgi strādāja, pat nepievērsa man uzmanību, ļoti mierīgas bija.

Pa to laiku kamēr es darbojos ar bičukiem, sieva ar bērniem sasēja jau bietes un burkānus. Es pievienojos pie kartupeļu stādīšanas. Sieva vēl stādīja sīpolus, bet man nāca palīgā dēls un izveidojām kartupeļu stādāmo mašīnu :)

Tā strādājot lielā tempā sastādījām arī kartupeļus - agro šķirni Adrettu, Priekuļu dzeltenos un nedaudz Siņeglazku. Pusdienas gatavojām turpat lauka malā.

Te nu jāatzīst, ka vajadzēs atrast mirkli, lai uztaisītu galdu un solus, savādāk ārā ēst visai pagrūti. Taču kopumā bija patīkami pavadīt laiku saulainā pļavā, tīrumā, nekā dzīvoklī pie tv, varbūt tikai uz pāris stundiņām izejot ārā. Kā var nemīlēt dzīvot laukos?

Pavasaris sācies

Pavasaris tiek gaidīts ar siltu laiku, saulīti un krāsainiem ziediem. Lai kā gaidītu, tomēr šķiet tik neparasti, ka tas atnāk salīdzinoši negaidīti. Tā man apmeklējot Siguldas stādu parādi un pēc tam dodoties uz Jukāniem, brauciena laikā pēkšņi pamanīju, ka viss ir kļuvis zaļš, zāle jau krietni paaugusies, bērziem plaukst lapas. Tā nu sanāk, ka pavasaris man šogad atnāca negaidīti - vienas stundas laikā.

Saimniecībā zāle arī jau gaida pirmo pļaušanu, bet es vēl tam neesmu gatavs, nav ne sagādāta degviela, ne sakārtota pļaujamā mašīna, lai gan šogad ir plānots iegūt zāles pļaujamo traktoriņu, savādāk ar zāles pļaušanu nevar tikt galā.

Pirmais, ko ar steigu aplūkoju, ir ziemā paveiktais darbs vaska vārīšanā. Visu ziemu, kad aizbraucu, vārīju, attīrīju vasku no piemaisījumiem, un tā beigās ir sanācis smuks vaska ritulis.

Lielākie darbi šajā reizē bija kociņu stādīšana. Pirmo iestādīju bumbieri "Belorusskaja pozdņnaja", kura man bija vajadzīga otras bumbieres "Konference" apputeksnēšanai. Lielākais darbs bija pie krūmmelleņu stādīšanas, jo vieta, kuru beigās izvēlēju, bija neapstrādāta, tāpēc vajadzēja visu uzrakt, iztīrīt, sagatavot augsni un tad tikai iestādīt.

Tā nu es iestādīju 5 stādus, bet 4 šķirnes - Chippewa, Bluecrop, Blue Gold un Patriot. Krūmmellenes (pamatsuga - vairogu mellenes Vaccinium corymbosum) krūmogu kultūra, kas izveidota Ziemeļamerikā, bet nu jau nozīmīgu vietu ieguvušas latvijas dārzu stādījumos un lielražošanas plantācijās. Krūmmellenes ir izcilas deserta ogas. Tās ir ne vien garšīgas, sulīgas un neizraisa alerģiskas reakcijas, bet ir arī ļoti veselīgas. Bez vērtīgajām uzturvielām, vitamīniem (C, A, PP u.c.) un minerālvielām tās satur ļoti daudzas bioloģiski aktīvas vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz mūsu veselību. Tās uzlabo redzi un asinsriti, stimulē nieru un grmošanas trakta darbību, veicina smago metālu izvadīšanu no organisma, mazina risku saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem, satur vērtīgos antioksidantus, kas aizkavē organisma novecošanos, stiprina imūno sistēmu, asinsvadus un visu organismu kopumā.

Tā var teikt, ka no 5 galvenajiem punktiem, kas šovasar man jāizdara saimniecībā, viens ir paveikts :) Atliek tikai ravēt, uzturēt un kopt, kā arī novākt ražu, lai gan uz ražu šogad vēl īsti nevar cerēt.

Līgatne

Vienu svētdienu nolēmām aizbraukt paskatīties Līgatni.Pa ceļam iebraucām paskatīties Ratniekos, kur īsti notiek dažādi vasaras pasākumi. Grūti iedomāties, ka šajā vietā notiek dažādas konferences, pasākumi, koncerti.

Konferenču un atpūtas komplekss pieder Latvijas Universitātei. Tur izrādās ir arī dabas takas, bet šoreiz tās neapmeklējām, bet devāmies tālāk uz Līgatni.

Iebraucot Līgatnē no Ratnieku puses, pārvarot bedrēm bagātu zemes ceļu, bijām vīlušies, jo nekā nebija, pat māju :) tikai izlauzīti aroniju (?) lauki. Taču braucot dziļāk, tuvāk pārceltuvei, atklājās skati, ko nebijām pat iedomājušies. Sataisīts līdzīgi kā Siguldā, bet tādas klintis pilsētas vidē radīju iespaidu, ka esam aizceļojuši uz kādu Šveici.

Interesanti bija pastaigāt arī gar vīna alām. Vienā mums paveicās nodegustēt dažādus mājas vīnus. Labu iespaidu atstāja lāceņu vīns, bet cena garšas kārpiņām lika aizmirst par saldo sajūtu - 20 euro.

Pēc Līgatnes izpētes, devāmies uz pārbrauktuvi. Izrādījās, ka pārbrauktuve nestrādāja, jo pārcelšanas platformai ir nepieciešams remonts.

Tad jau tālāk ceļš veda gar Līgatnes papīrfabriku un atpakaļ uz mājām. Pa ceļam vēl paspējām aplūkot interesanto koka māju arhitektūru un atpūtas mājas "Lāča miga" skaisto apkārtni.

Biškopība šajā pavasarī

Ziema bija tik dīvaina, ka neko nevar zināt. Šoziem bites vispār nav iegājušas tādā miera stāvoklī, kā paredzēts, un rosījušās visu ziemu. Vairāk ēdušas, nolietojušās. Var tikai minēt, kā tas atsauksies uz saimes attīstību. Galvenā ienesuma laikā vēl mēdz pārsteigt laika apstākļi. Tā kā bišu aktīvai dzīvei atvēlēti vien daži gada mēneši, slikts laiks, kad augi nemedo, rada nopietnus zaudējumus, turklāt katrā vietā tie atšķiras. 

Patlaban bitenieka galvenais darbs ir sekmēt bišu saimes augšanu. Dažām saimēm, kam tukši rāmīši, tos izņem, lai nav jātērē lieka enerģija ligzdas sildīšanai. Savukārt, ja saime ļoti spēcīga, jau aprīļa vidū pa kādam rāmītim var likt klāt. Aprīļa beigās visām saimēm, kas blīvi apdzīvo esošos rāmīšus, pamazām paplašina ligzdu. Magazīnu var likt kļavu ziedēšanas laikā, taču jāvēro laika apstākļi. Aukstā laikā strauji paplašināt ligzdu nedrīkst.

Pavasarī nepieciešams iztīrīt stropu un nomainīt grīdiņu. Tad talkā jāaicina divi stipri palīgi, kas stropu paceļ, lai var izvilkt netīro un iebāzt tīro grīdiņu. Izvelkot veco, pārliecinās, vai uz grīdiņas nav izkritusi māte.

Nektāraugi labai ražai

Tiem, kam ir tikai daži stropi, labāk nevis sēt nektāraugus mazos laukumiņos (milzu izmaksas!), bet gan iestādīt kokus. Neizcirst kļavas, jo ziedēšanas laikā tās bitēm ir labu labais nektāra avots. Tad vajag uzlikt magazīnas, jo no kļavām var ievākt pirmo medu. Liela liepa vai kļava ir hektāru liela nektāraugu sējuma vērta. Kļavas ātri aug, zied un medo katru gadu, taču liepu maksimums ir aptuveni ik pēc četriem gadiem.

Facēlijas medus ir gards, glīti violetas krāsas ziedputekšņi. Augs uzzied aptuveni 50. dienā pēc sēšanas, un šo maksimumu vēlams sasniegt jūlija vidū. Lai ziedēšanu paildzinātu, var sēt vairākos piegājienos: pirmajai ražai – rudenī vai agri pavasarī, pēc pāris nedēļām – vēl divas reizes.

! Ja vēlas medum īpatnu, bet ļoti patīkamu garšu, pie dravas var iestādīt lauciņu ar piparmētrām.

Laikus veido atdaleņus

Vislabākās ir bišu mātes, kam liela, glīta kanniņa atrodas rāmja vidusdaļā. Tā paredzēta tā sauktajai māšu klusajai nomaiņai stropā. No tām spieta māšu kanniņām, kas reizēm kā ķekari karājas gar peru kāres malām, tik labas mātes neizdodas.

Savā dravā labāk darboties galvenokārt ar paša audzētām mātēm, kuras iegūst no labām iepirktajām mātēm. Tas ir viens no veidiem, kā pasargāt dravu no slimībām, jo īpaši no jaunā bitenieku drauda – peru puves.

! Pa kādai saimei ziemā vienmēr iet bojā, atzīst biteniece, taču atbrīvojas vieta, kur likt atdaleni vai spietu.

Inventāram ir nozīme

Iesācējiem tiek ieteikts izvēlēties viena veida standartstropus un aprīkojumu. Tiem ir arī maināmas daļas. Stropam labākas ir metāla kājiņas, un tās var iegādāties jau gatavas. No koka darinātās ātri sapūst, izļogās, un ir grūti nomainīt stropa grīdiņu.

Dūmekli izvēlēt, lai būtu ērti rokai. Vēl vajadzīgi labi lapu koku prauli dūmiem. Tīrais negals, ja gadās kāds bērza gabaliņš – tad uz rāmjiem un bitēm var uzpilēt darva.

! Ja saime sevišķi nešpetna, tās nomierināšanai dūmkannā var iemest gabaliņu propolisa.

Pārsiltināšana ir bīstama

Pavasarī, jo īpaši pēc apskates, bišu ligzdu silti sasedz. Sānu pakošanai lieto putuplasta plāksnes, taču ar pakošanu var nesteigties. Vasaras beigās, gatavojot saimi ziemošanai, siltinājumu liek vienā malā aiz šķirdēļa, bet otru sānu vēl nesiltina. Zem otrās plāksnes novieto skaliņus, lai būtu ventilācija. Ziemas siltinājumu virs saimes uzliek, iestājoties nopietnam salam, reizēm tikai janvārī. Tas pasargā saimi no pāragras perošanas, nodrošina labu ventilāciju. Ne pārāk liela pakošana sevišķi svarīga bija šoziem, kad īsti ziemas apstākļi bija dažas dienas.

! Bitēm zema temperatūra nav bīstama, ja vien pietiek barības un stropā ir pietiekama ventilācija.

Ērces nīdē, cik spēj

Sevišķi svarīga ir cīņa ar varras ērcēm. Galvenie darbi bija jāveic rudenī. Dubults neplīst, un vasaras beigās, kamēr silts laiks, visām saimēm trīs reizes, ievērojot vajadzīgo intervālu, pilina pretvarras līdzekli Hive Clean. Vēlāk rudenī, oktobrī, papildus apstrādā arī ar skābeņskābi. Ja drava neliela, arī tagad pavasarī der izlietot vienu kursu Hive Clean, iesaka biteniece.

Gan ziemas biruma tīrīšanai, gan ērču likvidācijai labi noder sanitārās grīdiņas ar izvelkamo plauktu. Ērču apstrādes laikā uz plaukta uzklāj ar eļļu nosmērētu papīru, lai kaitēkļi pielīp. Tad neviena nokritusī netiks atpakaļ bites kažociņā.

! Nelielās dravās lietot bioloģiskos līdzekļus.

(izvilkumi no intervijas LA.LV)

Cēsis - Pasiena

Cēsu Romas katoļu draudze 2015.gada 15.-16. maijā organizē braucienu pa Latgales baznīcām, kā galamērķi izvēloties Pasienas baznīcu. Lai labāk izplānotu maršrutu, kopā ar galveno svētceļojuma organizatori, savu mammu :) , devāmies sameklēt iespējamās pieturvietas. Laiks bija diezgan vējains, brīžiem lietains, brīžiem saulains. Šādi kontrasti mūsu ceļojumu padarīja ļoti skaistu. Jāatzīst, ka pats maršruts ir ainavisks, daudz skaisti dabas skati un kopā ar kontrastainajiem laika apstākļiem, tas izvērtās elpu aizraujošu, lai arī nogurdinošu, braucienu.

Pirmā baznīca, kuru plānots apmeklēt ir Madonas Romas katoļu draudzes baznīca. Pr.Andrejs solīja, ka centīsies ierasties un parādīt, pastāstīt par baznīcu un apkārtni. Madonā svētceļojuma neatņemama sastāvdaļa ir nemitīgās Adorācijas kapella (lūgšanu nams). Šai vietai noteikti nevar pabraukt garām, tas būtu kā doties pie Jēzus, bet pie Viņa neapstājoties.

Pēc Madonas ceļš tālāk veda uz Barkavu. Barkavas baznīcu apskatīju (kā arī visas pārējās) tikai no ārpuses. Baznīca ir skaista, ar plašu dārzu apkārt, kuru pašlaik neizpētījām, jo vējš draudēja mūs priekšlaicīgi uznest debesīs. :)

Tālāk braucām uz Varakļāniem, kuru es ļoti labi atceros no svētceļojuma uz Aglonu laikiem.Pierakstījām telefonu kontaktus, bet ilgi nekavējāmies un devāmies tālāk uz Rēzekni, kur pirmā pieturvieta, protams, bija slavenais GORS.

 Pirmā lieta, kas bija jāpārbauda, tās bija tualetes :) un tās ir lieliskas. Ņemot vērā, ka pirmos divus stāvus varēs apskatīties bez samaksas, tad svētceļnieki noteikti šeit ir jāatved papriecāties arī par Dieva doto talantu izpaušanos cilvēku darbos, pie reizes apmeklēt tualetes :)

Vēl Rēzeknē apskatījām Jēzus sirds katedrāli.

 Katedrāle protams ir skaista, ātri ieskatījos iekšā un tik ļoti žēl bija, ka nevarēju palikt ilgāk, lai apskatītu šo vietu, ļoti skaista. Es ceru, ka vēl sanāks kādreiz atgriezties uz šo vietu.Pa ceļam braucot no Rēzeknes ārā, varēja redzēt interesantu arhitektūras būvi - Zeimuls, bet laika trūkuma dēļ speciāli neapstājāmies un devāmies uz Sarkaņiem.

Sarkaņos mūsu mērķis bija atrast rekolekciju māju. Pēc nelielas maldīšanās un ar "zvanu draugam" palīdzību, mēs tomēr atradām rekolekciju māju. Viņa vēl ir būvēšanas stadijā, un var izmitināt 20 cilvēkus + vēl, ja saspiežas un guļ uz grīdām. Rekolekciju māja izskatījās jauka, gandrīz tāda, kādu es vēlētos uzcelt un vadīt :) Ceru, ka viņi padomās arī par kādām norādēm, jo bez zvana draugam, šo vietu nemaz neatrastu. Prasās norādes gan no ceļa, gan būtu vēlams no baznīcas.

Tālāk devāmies uz Ludzu. Šī pilsēta man bija atklājums, galīgi pretēji radušajam stereotipam par pierobežas pilsētām. Izrādās, ka Ludza ir skaista, sakopta pilsēta un brīnišķīgiem skatiem uz ezeriem, pilsdrupām un skaistu baznīcu kalna virsotnē, kurai apkārt iet krusta ceļš.

Pilsētā ceļi ir labāki, kā dažās citās populārās tūrisma pilsētās, ietves bruģētas, un tālāk braucot Raipoles meklējumos, ceļš bija vienkārši ideāls. Asfalts bez bedrēm, plati ceļi, viss rūpīgi sataisīts. Līdz pašai Raipolei gan bija zemes ceļš, taču arī pietiekami kvalitatīvs. Garām bija jābrauc gar Nirzas ezeru, kurš izskatījās fantastisks. Kartē rakstīts, ka jābrauc cauri Kušneriem, bet nosaukums tomēr bija Raipole, vēlāk pie Raipoles sv.Jāņa Kristītāja baznīcas apstājāmies, lai atkal priecātos par skaisto dabu, kas ir Latgalē.

 Pēc tam devāmies uz Zilupi. Pa ceļam mūs pārsteidza šī gada pirmā varavīksne, kuras krāsas bija ļoti spilgtas un priecēja mūs līdz pašai Zilupei, pavadot šajā ceļā. Zilupē meklējām veco koka baznīcu, kuru atvilka no Raipoles. Nezinu, vai īsti atradām īsto vietu, pēc baznīcas neizskatījās.

Taču blakus redzējām, ka ceļ jaunu baznīcu ar visām piebūves ēkām. Lielu un skaistu, kas ir lielā kontrastā ar apkārtējo vidi, kur vēl var lasīt uzrakstus zem sarkanām zvaigznēm "вечная слава" (mūžīga slava). Pēc arhitektūras jaunā baznīca varētu būt līdzīga kā Raipolē.

Pēc Zilupes beidzot devāmies uz svētceļojuma galapunktu - Pasienu.Runā, ka tā ir viena no skaistākajām sakrālajām un izcilākajām poļu jeb Austrumeiropas baroka stila celtnēm Latgalē un Latvijā. Baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un no 1999. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā.

Iekšā protams netiku un izslavēto skaistumu neredzēju (esot zeltā rotāts), bet domāju, ka vēl sanāks kādreiz iegriezties šajā vietā.

Tā mūsu svētceļojums beidzās... es tā domāju. Devāmies mājās. Pa ceļam mūs apturēja robežas patruļa, pārbaudīja dokumentus, pases. Izskatījāmies jau aizdomīgi, jo nebijām vietējie, neorientējāmies apvidū :) bet viss bija kārtībā, dokumenti tika pārbaudīti, salīdzināti dati internetā un varējām braukt tālāk. Katrā ziņā, braucot gar robežu noteikti jābūt līdzi PASEI vai ID kartei.

Tā kā atpakaļ svētceļniekus plānots vest gar Mākoņkalnu, Liepas kalnu, vai citām līdzīgām vietām, pēc laika un izvēles apstājoties vai neapstājoties, mēs arī braucām pa šo ceļu. Izbraucot pie Rāznas ezera es biju pārsteigts. Tas burtiski aizrāva elpu.

Tāda sajūta, ka atrasto pie jūras. Viļņi tik lieli, kaijas lidinās, vējš gāž no kājām nost... Atcerējos kā viens seminārists stāstīja par pirmo satikšanos ar Rāznas ezeru jaunībā, tas skaistums viņu tik ļoti iespaidoja, ka lielā mērā aizveda pie kalpošanas Dievam. Ceļš turpinājās gar ezera krastiem un vēl kādu laiku ļāva priecāties par šo skaisto Dieva radīto dabas brīnumu.

Tālāk sekoja saulriets, un tumsa - svētceļojuma beigas. Nobraukti apmēram 700 km, braukts apmēram 12 h. Nogurums bija, bet nav tik traki. Arī vakaros var priecāties par dzīvību.

Ceļojums skaists, un domāju, ka svētceļojums Cēsu draudzei būs ļoti skaists. Iesaku, ja varētu, pats noteikti pievienotos. Kristus ir Augšāmcēlies!