Pavasaris sācies

Pavasaris tiek gaidīts ar siltu laiku, saulīti un krāsainiem ziediem. Lai kā gaidītu, tomēr šķiet tik neparasti, ka tas atnāk salīdzinoši negaidīti. Tā man apmeklējot Siguldas stādu parādi un pēc tam dodoties uz Jukāniem, brauciena laikā pēkšņi pamanīju, ka viss ir kļuvis zaļš, zāle jau krietni paaugusies, bērziem plaukst lapas. Tā nu sanāk, ka pavasaris man šogad atnāca negaidīti - vienas stundas laikā.

Saimniecībā zāle arī jau gaida pirmo pļaušanu, bet es vēl tam neesmu gatavs, nav ne sagādāta degviela, ne sakārtota pļaujamā mašīna, lai gan šogad ir plānots iegūt zāles pļaujamo traktoriņu, savādāk ar zāles pļaušanu nevar tikt galā.

Pirmais, ko ar steigu aplūkoju, ir ziemā paveiktais darbs vaska vārīšanā. Visu ziemu, kad aizbraucu, vārīju, attīrīju vasku no piemaisījumiem, un tā beigās ir sanācis smuks vaska ritulis.

Lielākie darbi šajā reizē bija kociņu stādīšana. Pirmo iestādīju bumbieri "Belorusskaja pozdņnaja", kura man bija vajadzīga otras bumbieres "Konference" apputeksnēšanai. Lielākais darbs bija pie krūmmelleņu stādīšanas, jo vieta, kuru beigās izvēlēju, bija neapstrādāta, tāpēc vajadzēja visu uzrakt, iztīrīt, sagatavot augsni un tad tikai iestādīt.

Tā nu es iestādīju 5 stādus, bet 4 šķirnes - Chippewa, Bluecrop, Blue Gold un Patriot. Krūmmellenes (pamatsuga - vairogu mellenes Vaccinium corymbosum) krūmogu kultūra, kas izveidota Ziemeļamerikā, bet nu jau nozīmīgu vietu ieguvušas latvijas dārzu stādījumos un lielražošanas plantācijās. Krūmmellenes ir izcilas deserta ogas. Tās ir ne vien garšīgas, sulīgas un neizraisa alerģiskas reakcijas, bet ir arī ļoti veselīgas. Bez vērtīgajām uzturvielām, vitamīniem (C, A, PP u.c.) un minerālvielām tās satur ļoti daudzas bioloģiski aktīvas vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz mūsu veselību. Tās uzlabo redzi un asinsriti, stimulē nieru un grmošanas trakta darbību, veicina smago metālu izvadīšanu no organisma, mazina risku saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem, satur vērtīgos antioksidantus, kas aizkavē organisma novecošanos, stiprina imūno sistēmu, asinsvadus un visu organismu kopumā.

Tā var teikt, ka no 5 galvenajiem punktiem, kas šovasar man jāizdara saimniecībā, viens ir paveikts :) Atliek tikai ravēt, uzturēt un kopt, kā arī novākt ražu, lai gan uz ražu šogad vēl īsti nevar cerēt.

Līgatne

Vienu svētdienu nolēmām aizbraukt paskatīties Līgatni.Pa ceļam iebraucām paskatīties Ratniekos, kur īsti notiek dažādi vasaras pasākumi. Grūti iedomāties, ka šajā vietā notiek dažādas konferences, pasākumi, koncerti.

Konferenču un atpūtas komplekss pieder Latvijas Universitātei. Tur izrādās ir arī dabas takas, bet šoreiz tās neapmeklējām, bet devāmies tālāk uz Līgatni.

Iebraucot Līgatnē no Ratnieku puses, pārvarot bedrēm bagātu zemes ceļu, bijām vīlušies, jo nekā nebija, pat māju :) tikai izlauzīti aroniju (?) lauki. Taču braucot dziļāk, tuvāk pārceltuvei, atklājās skati, ko nebijām pat iedomājušies. Sataisīts līdzīgi kā Siguldā, bet tādas klintis pilsētas vidē radīju iespaidu, ka esam aizceļojuši uz kādu Šveici.

Interesanti bija pastaigāt arī gar vīna alām. Vienā mums paveicās nodegustēt dažādus mājas vīnus. Labu iespaidu atstāja lāceņu vīns, bet cena garšas kārpiņām lika aizmirst par saldo sajūtu - 20 euro.

Pēc Līgatnes izpētes, devāmies uz pārbrauktuvi. Izrādījās, ka pārbrauktuve nestrādāja, jo pārcelšanas platformai ir nepieciešams remonts.

Tad jau tālāk ceļš veda gar Līgatnes papīrfabriku un atpakaļ uz mājām. Pa ceļam vēl paspējām aplūkot interesanto koka māju arhitektūru un atpūtas mājas "Lāča miga" skaisto apkārtni.

Biškopība šajā pavasarī

Ziema bija tik dīvaina, ka neko nevar zināt. Šoziem bites vispār nav iegājušas tādā miera stāvoklī, kā paredzēts, un rosījušās visu ziemu. Vairāk ēdušas, nolietojušās. Var tikai minēt, kā tas atsauksies uz saimes attīstību. Galvenā ienesuma laikā vēl mēdz pārsteigt laika apstākļi. Tā kā bišu aktīvai dzīvei atvēlēti vien daži gada mēneši, slikts laiks, kad augi nemedo, rada nopietnus zaudējumus, turklāt katrā vietā tie atšķiras. 

Patlaban bitenieka galvenais darbs ir sekmēt bišu saimes augšanu. Dažām saimēm, kam tukši rāmīši, tos izņem, lai nav jātērē lieka enerģija ligzdas sildīšanai. Savukārt, ja saime ļoti spēcīga, jau aprīļa vidū pa kādam rāmītim var likt klāt. Aprīļa beigās visām saimēm, kas blīvi apdzīvo esošos rāmīšus, pamazām paplašina ligzdu. Magazīnu var likt kļavu ziedēšanas laikā, taču jāvēro laika apstākļi. Aukstā laikā strauji paplašināt ligzdu nedrīkst.

Pavasarī nepieciešams iztīrīt stropu un nomainīt grīdiņu. Tad talkā jāaicina divi stipri palīgi, kas stropu paceļ, lai var izvilkt netīro un iebāzt tīro grīdiņu. Izvelkot veco, pārliecinās, vai uz grīdiņas nav izkritusi māte.

Nektāraugi labai ražai

Tiem, kam ir tikai daži stropi, labāk nevis sēt nektāraugus mazos laukumiņos (milzu izmaksas!), bet gan iestādīt kokus. Neizcirst kļavas, jo ziedēšanas laikā tās bitēm ir labu labais nektāra avots. Tad vajag uzlikt magazīnas, jo no kļavām var ievākt pirmo medu. Liela liepa vai kļava ir hektāru liela nektāraugu sējuma vērta. Kļavas ātri aug, zied un medo katru gadu, taču liepu maksimums ir aptuveni ik pēc četriem gadiem.

Facēlijas medus ir gards, glīti violetas krāsas ziedputekšņi. Augs uzzied aptuveni 50. dienā pēc sēšanas, un šo maksimumu vēlams sasniegt jūlija vidū. Lai ziedēšanu paildzinātu, var sēt vairākos piegājienos: pirmajai ražai – rudenī vai agri pavasarī, pēc pāris nedēļām – vēl divas reizes.

! Ja vēlas medum īpatnu, bet ļoti patīkamu garšu, pie dravas var iestādīt lauciņu ar piparmētrām.

Laikus veido atdaleņus

Vislabākās ir bišu mātes, kam liela, glīta kanniņa atrodas rāmja vidusdaļā. Tā paredzēta tā sauktajai māšu klusajai nomaiņai stropā. No tām spieta māšu kanniņām, kas reizēm kā ķekari karājas gar peru kāres malām, tik labas mātes neizdodas.

Savā dravā labāk darboties galvenokārt ar paša audzētām mātēm, kuras iegūst no labām iepirktajām mātēm. Tas ir viens no veidiem, kā pasargāt dravu no slimībām, jo īpaši no jaunā bitenieku drauda – peru puves.

! Pa kādai saimei ziemā vienmēr iet bojā, atzīst biteniece, taču atbrīvojas vieta, kur likt atdaleni vai spietu.

Inventāram ir nozīme

Iesācējiem tiek ieteikts izvēlēties viena veida standartstropus un aprīkojumu. Tiem ir arī maināmas daļas. Stropam labākas ir metāla kājiņas, un tās var iegādāties jau gatavas. No koka darinātās ātri sapūst, izļogās, un ir grūti nomainīt stropa grīdiņu.

Dūmekli izvēlēt, lai būtu ērti rokai. Vēl vajadzīgi labi lapu koku prauli dūmiem. Tīrais negals, ja gadās kāds bērza gabaliņš – tad uz rāmjiem un bitēm var uzpilēt darva.

! Ja saime sevišķi nešpetna, tās nomierināšanai dūmkannā var iemest gabaliņu propolisa.

Pārsiltināšana ir bīstama

Pavasarī, jo īpaši pēc apskates, bišu ligzdu silti sasedz. Sānu pakošanai lieto putuplasta plāksnes, taču ar pakošanu var nesteigties. Vasaras beigās, gatavojot saimi ziemošanai, siltinājumu liek vienā malā aiz šķirdēļa, bet otru sānu vēl nesiltina. Zem otrās plāksnes novieto skaliņus, lai būtu ventilācija. Ziemas siltinājumu virs saimes uzliek, iestājoties nopietnam salam, reizēm tikai janvārī. Tas pasargā saimi no pāragras perošanas, nodrošina labu ventilāciju. Ne pārāk liela pakošana sevišķi svarīga bija šoziem, kad īsti ziemas apstākļi bija dažas dienas.

! Bitēm zema temperatūra nav bīstama, ja vien pietiek barības un stropā ir pietiekama ventilācija.

Ērces nīdē, cik spēj

Sevišķi svarīga ir cīņa ar varras ērcēm. Galvenie darbi bija jāveic rudenī. Dubults neplīst, un vasaras beigās, kamēr silts laiks, visām saimēm trīs reizes, ievērojot vajadzīgo intervālu, pilina pretvarras līdzekli Hive Clean. Vēlāk rudenī, oktobrī, papildus apstrādā arī ar skābeņskābi. Ja drava neliela, arī tagad pavasarī der izlietot vienu kursu Hive Clean, iesaka biteniece.

Gan ziemas biruma tīrīšanai, gan ērču likvidācijai labi noder sanitārās grīdiņas ar izvelkamo plauktu. Ērču apstrādes laikā uz plaukta uzklāj ar eļļu nosmērētu papīru, lai kaitēkļi pielīp. Tad neviena nokritusī netiks atpakaļ bites kažociņā.

! Nelielās dravās lietot bioloģiskos līdzekļus.

(izvilkumi no intervijas LA.LV)

Cēsis - Pasiena

Cēsu Romas katoļu draudze 2015.gada 15.-16. maijā organizē braucienu pa Latgales baznīcām, kā galamērķi izvēloties Pasienas baznīcu. Lai labāk izplānotu maršrutu, kopā ar galveno svētceļojuma organizatori, savu mammu :) , devāmies sameklēt iespējamās pieturvietas. Laiks bija diezgan vējains, brīžiem lietains, brīžiem saulains. Šādi kontrasti mūsu ceļojumu padarīja ļoti skaistu. Jāatzīst, ka pats maršruts ir ainavisks, daudz skaisti dabas skati un kopā ar kontrastainajiem laika apstākļiem, tas izvērtās elpu aizraujošu, lai arī nogurdinošu, braucienu.

Pirmā baznīca, kuru plānots apmeklēt ir Madonas Romas katoļu draudzes baznīca. Pr.Andrejs solīja, ka centīsies ierasties un parādīt, pastāstīt par baznīcu un apkārtni. Madonā svētceļojuma neatņemama sastāvdaļa ir nemitīgās Adorācijas kapella (lūgšanu nams). Šai vietai noteikti nevar pabraukt garām, tas būtu kā doties pie Jēzus, bet pie Viņa neapstājoties.

Pēc Madonas ceļš tālāk veda uz Barkavu. Barkavas baznīcu apskatīju (kā arī visas pārējās) tikai no ārpuses. Baznīca ir skaista, ar plašu dārzu apkārt, kuru pašlaik neizpētījām, jo vējš draudēja mūs priekšlaicīgi uznest debesīs. :)

Tālāk braucām uz Varakļāniem, kuru es ļoti labi atceros no svētceļojuma uz Aglonu laikiem.Pierakstījām telefonu kontaktus, bet ilgi nekavējāmies un devāmies tālāk uz Rēzekni, kur pirmā pieturvieta, protams, bija slavenais GORS.

 Pirmā lieta, kas bija jāpārbauda, tās bija tualetes :) un tās ir lieliskas. Ņemot vērā, ka pirmos divus stāvus varēs apskatīties bez samaksas, tad svētceļnieki noteikti šeit ir jāatved papriecāties arī par Dieva doto talantu izpaušanos cilvēku darbos, pie reizes apmeklēt tualetes :)

Vēl Rēzeknē apskatījām Jēzus sirds katedrāli.

 Katedrāle protams ir skaista, ātri ieskatījos iekšā un tik ļoti žēl bija, ka nevarēju palikt ilgāk, lai apskatītu šo vietu, ļoti skaista. Es ceru, ka vēl sanāks kādreiz atgriezties uz šo vietu.Pa ceļam braucot no Rēzeknes ārā, varēja redzēt interesantu arhitektūras būvi - Zeimuls, bet laika trūkuma dēļ speciāli neapstājāmies un devāmies uz Sarkaņiem.

Sarkaņos mūsu mērķis bija atrast rekolekciju māju. Pēc nelielas maldīšanās un ar "zvanu draugam" palīdzību, mēs tomēr atradām rekolekciju māju. Viņa vēl ir būvēšanas stadijā, un var izmitināt 20 cilvēkus + vēl, ja saspiežas un guļ uz grīdām. Rekolekciju māja izskatījās jauka, gandrīz tāda, kādu es vēlētos uzcelt un vadīt :) Ceru, ka viņi padomās arī par kādām norādēm, jo bez zvana draugam, šo vietu nemaz neatrastu. Prasās norādes gan no ceļa, gan būtu vēlams no baznīcas.

Tālāk devāmies uz Ludzu. Šī pilsēta man bija atklājums, galīgi pretēji radušajam stereotipam par pierobežas pilsētām. Izrādās, ka Ludza ir skaista, sakopta pilsēta un brīnišķīgiem skatiem uz ezeriem, pilsdrupām un skaistu baznīcu kalna virsotnē, kurai apkārt iet krusta ceļš.

Pilsētā ceļi ir labāki, kā dažās citās populārās tūrisma pilsētās, ietves bruģētas, un tālāk braucot Raipoles meklējumos, ceļš bija vienkārši ideāls. Asfalts bez bedrēm, plati ceļi, viss rūpīgi sataisīts. Līdz pašai Raipolei gan bija zemes ceļš, taču arī pietiekami kvalitatīvs. Garām bija jābrauc gar Nirzas ezeru, kurš izskatījās fantastisks. Kartē rakstīts, ka jābrauc cauri Kušneriem, bet nosaukums tomēr bija Raipole, vēlāk pie Raipoles sv.Jāņa Kristītāja baznīcas apstājāmies, lai atkal priecātos par skaisto dabu, kas ir Latgalē.

 Pēc tam devāmies uz Zilupi. Pa ceļam mūs pārsteidza šī gada pirmā varavīksne, kuras krāsas bija ļoti spilgtas un priecēja mūs līdz pašai Zilupei, pavadot šajā ceļā. Zilupē meklējām veco koka baznīcu, kuru atvilka no Raipoles. Nezinu, vai īsti atradām īsto vietu, pēc baznīcas neizskatījās.

Taču blakus redzējām, ka ceļ jaunu baznīcu ar visām piebūves ēkām. Lielu un skaistu, kas ir lielā kontrastā ar apkārtējo vidi, kur vēl var lasīt uzrakstus zem sarkanām zvaigznēm "вечная слава" (mūžīga slava). Pēc arhitektūras jaunā baznīca varētu būt līdzīga kā Raipolē.

Pēc Zilupes beidzot devāmies uz svētceļojuma galapunktu - Pasienu.Runā, ka tā ir viena no skaistākajām sakrālajām un izcilākajām poļu jeb Austrumeiropas baroka stila celtnēm Latgalē un Latvijā. Baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un no 1999. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā.

Iekšā protams netiku un izslavēto skaistumu neredzēju (esot zeltā rotāts), bet domāju, ka vēl sanāks kādreiz iegriezties šajā vietā.

Tā mūsu svētceļojums beidzās... es tā domāju. Devāmies mājās. Pa ceļam mūs apturēja robežas patruļa, pārbaudīja dokumentus, pases. Izskatījāmies jau aizdomīgi, jo nebijām vietējie, neorientējāmies apvidū :) bet viss bija kārtībā, dokumenti tika pārbaudīti, salīdzināti dati internetā un varējām braukt tālāk. Katrā ziņā, braucot gar robežu noteikti jābūt līdzi PASEI vai ID kartei.

Tā kā atpakaļ svētceļniekus plānots vest gar Mākoņkalnu, Liepas kalnu, vai citām līdzīgām vietām, pēc laika un izvēles apstājoties vai neapstājoties, mēs arī braucām pa šo ceļu. Izbraucot pie Rāznas ezera es biju pārsteigts. Tas burtiski aizrāva elpu.

Tāda sajūta, ka atrasto pie jūras. Viļņi tik lieli, kaijas lidinās, vējš gāž no kājām nost... Atcerējos kā viens seminārists stāstīja par pirmo satikšanos ar Rāznas ezeru jaunībā, tas skaistums viņu tik ļoti iespaidoja, ka lielā mērā aizveda pie kalpošanas Dievam. Ceļš turpinājās gar ezera krastiem un vēl kādu laiku ļāva priecāties par šo skaisto Dieva radīto dabas brīnumu.

Tālāk sekoja saulriets, un tumsa - svētceļojuma beigas. Nobraukti apmēram 700 km, braukts apmēram 12 h. Nogurums bija, bet nav tik traki. Arī vakaros var priecāties par dzīvību.

Ceļojums skaists, un domāju, ka svētceļojums Cēsu draudzei būs ļoti skaists. Iesaku, ja varētu, pats noteikti pievienotos. Kristus ir Augšāmcēlies!

Ko bites dara un kā dzīvo?

Ilinoisas Universitāte veikusi pētījumu par bitēm- te kādi interesanti fakti no tā:
* Lai saražotu apmēram 450 gramu medus, bitēm ir jāsavāc medus no apmēram 2 miljoniem ziedu,
*Bite savas dzīves laikā vidēji saražo 1/12 tējkaroti medus,
*Bites ir vienīgie kukaiņi, kas ražo ēdienu, ko patērē cilvēks,
*Bite vienā minūtē veic apmēram 12000 spārnu vēzienus,
*Labvēlīgu laikapstākļu dienā bite apciemo apmēram 2000 ziedu,
*Vienas "tūres" laikā bite savāc medu apmēram no 50-100 ziediem,
*Darba bites dzīvo vidēji vienu mēnesi,
*Laba bišu māte gadā izdēj apmēram 200 000 olas, un, atšķirībā no darba bitēm, tā dzīvo vidēji 5 gadus,
*Bez medus, bites ražo arī vasku, propolisu, ziedputekšņus un peru pieniņu.

Medu var izmantot arī skaistumkopšanai! Te būs daži fakti par ādas ieguvumiem, lietojot medus maskas. 

*Medum ir antibakteriālas īpašības , kas palīdz cīņā pret pinnēm.
*Medus ir labs līdzeklis sejas attīrīšanai. Tas attīra poras, padarot ādu gludu un tīru.
*Medus ir antiseptisks līdzeklis. Ja medu atšķaida ar ūdeni, rodas ūdeņraža peroksīds, kas neitralizē mikrobus, un to var izmantot ārstējot griezumus, brūces un nobrāzumus. 
*Medus ir ļoti efektīvs ādas mitrinātājs. Tas palīdz ādai saglabāt mitrumu, padarot ādu starojošu, maigu un elastīgu.
*Medus ir dabisks līdzeklis, lai samazinātu grumbu rašanos. 
*Medus palēnina ādas novecošanās procesus.

Medus & citronu maska tīrai un starojošai sejai
Nepieciešams:
1/2 citrona sula
1 ēdamkarote medus

Pirms maskas likšanas uz sejas vēlams seju mazliet patvaicēt virs karstas ūdens bļodas, kas atvērs sejas poras. Sastāvdaļas samaisa un uzklāj masku uz sejas uz 15-20 minūtēm. Tad noskalo ar siltu ūdeni, sejas mazgāšanu beidzot ar aukstu ūdeni, kas poras atkal aizvērs.

Šī maska padarīs Tavu sejas ādu svaigu, tīru un mitrinātu, attīrot to no atmirušajām šūnām.

Ķiploki

Pašlaik man aug tikai ziemas ķiploki, jo viņi tiek audzēti ziemai svaigā uzturā. Taču ir plāns, ka varētu mēģināt arī iemarinēt, vai savādāk pārstrādāt, piemēram, pulverī. Kas tad ir ķiploks? Par to var lasīt nedaudz zemāk, bet bildē var redzēt, kā jau 26.martā mani ķiploki ir izlīguši no zemes J

Ķiploks (Allium sativum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Ķiploki tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi. Tas ir radniecīgs sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem.

Ķiplokiem ir raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no ķiplokiem izmanto to daļu, kas aug zem zemes, ķiploka sīpolu, kurš sastāv no vairākām daiviņām. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, bet cilvēks apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Latvijā ķiplokus sāka audzēt 12.-15. gadsimtā, un tie "ienāca" no Krievijas dienvidiem.

Ķiploki izaug no 20 līdz 100 cm augsti. Zem zemes atrodas ķiploka sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes izaug vidēji līdz 20-30 cm garas. Pēc sīpola izaugšanas saknes atmirst. Vienam augam ir no 8 īdz 12 lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes — stobrveida.

Ķiploki tiek uzskatīti par vērtīgiem ārstniecības augiem. Tas pazemina asinsspiedienu, novērš vēdera uzpūšanos, aizsargā pretcērmēm, samazina holesterīna līmeni un tam piemīt daudzas citas ārstnieciskas īpašības. Ķiploka sastāvā ietilpst vairāk kā 100 dažādu vērtīgu vielu, vitamīnu, minerālu un savienojumu, no kuriem par nozīmīgāko tiek uzskatīts allicīns. Šis sēra savienojums ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas atslābina asinsvadu sieniņas, veicina trombu sairšanu un novērš to veidošanos. Allicīns arī samazina holesterīna līmeni asinīs un saārda aterosklerotiskās plātnītes.Tas viss stimulē asins riņķošanu asinsvados, kā rezultātā visi orgāni tieklabāk apgādāti ar skābekli. Allicīns ir ienaidnieks nr.1 streptokokiem, stafilokokiem un daudzām citām baktērijām, vīrusiem un infekcijām.

Sistemātiska ķiploka lietošana uzturā palīdz novērst vēža šūnu veidošanos. Tas notiek pateicoties tiem pašiem antioksidantiem, kas aizsargā organismu no brīvo radikālu uzbrukuma, neļaujot bojāt DNK.

Tautas medicīnā ar ķiploka sulu apstrādā kukaiņu kodumus, pamatā bišu un lapseņu dzēluma vietas. Ķiploka tvaikus ieelpo pie gripas saslimšanām un tās simptomiem (iesnas, klepus), bet saspiestu ķiploku lieto ārīgi kārpu ārstēšanai, ādas izsitumiem, tulznām u.c. 

Ķiploku var arī izmantot izspiežot no tiem eļļu, kuru mājas apstākļos nav grūti pagatavot. Tilpumā ieliek ¾ ķiploku putriņas, ¼ augu eļļas un kārtīgi samaisa. Maisījumu periodiski sakrata, tur 2 nedēļas un pēc tam filtrē.

Ķiploks ir īsta veselības bumba. Un par to zin gandrīz katra namamāte. Ķiplokus izvēlas lietot pie marinādēm un dažādu ēdienu pagatavošanai.

Ķiplokam ir ļoti spēcīga un īpatnēja smarža, kas ne visiem patīk. Ķiploki ir īsts ātrs – dakteris, kas palīdz tik galā ar daudzām kaitēm.

Taču nedrīkst neņemt vērā, ka līdzās kaitīgu baktēriju likvidēšanai, ķiploks iznīcina arī organismam labvēlīgās baktērijas. Tāpēc lietojot to profilaktiski vai pie saslimšanām, galvenais ir nepārspīlēt. Īpaši uzmanīgi ķiploks jālieto sirds slimniekiem- pārmērīga to lietošana var izsaukt asinsvadu spazmas. Tāpat ķiploka pārdozēšana var novest pie ādas čūlu rašanās un kuņģa un zarnu trakta floras noārdīšanas.

Ķiploks sastāv no daiviņām un to pavisam ērti lietot, jo nav jāizlieto visa galviņa.

Ķiploka daiviņu var novietot tajās vietās, kur tiek uzglabāti, milti, rīsi, tādējādi pasargājot tos no kaitēkļiem.

Ķiploku pelnīti var nosaukt par unikālu dabas dāvanu, jo tas ir izmantojams gan ārstniecības līdzeklis (ķiploku kā ārstniecības līdzekli jau 19. gadsimtā atzina oficiālā medicīna un tas ir ierakstīts speciālā UNESKO kalendārā kā "svarīgs produkts cilvēka veselībai"), gan kā piedeva vienkāršiem un izsmalcinātiem ēdieniem.

Dienā jāapēd tikai 1- 2 svaiga ķiploka daiviņas- tās palīdzēs jums izvairīties no daudzām saslimšanām un nostiprinās organismu, nenodarot tam nekādu ļaunumu.
Ir noskaidrots, ka ķiploks satur vairāk kā 400 vielas, kuras ir vērtīgas cilvēka veselībai, bet tajā esošā viela selēns aizkavē novecošanos.

Daudziem nepatīk specifiskā ķiploka smarža. No tās var viegli tikt vaļā, ja pēc svaiga ķiploka ēšanas pakošļā citrona gabaliņu, dažas pētersīļa lapiņas, gabaliņu kanēļa standziņas vai izdzer 2 - 3 malciņus svaiga piena.

Jāņem vērā, ka veselībai ķiploks visvērtīgākais ir tieši svaigā veidā. Kaltēti vai termiskai apstrādei pakļauti ķiploki pazemina tā vērtīgās īpašības. Ja jūs pievienojat ķiploku ēdienam, tad dariet to pašās gatavošanas beigās.

Pēdējā laikā pārdošanā parādījušās daudz un dažādas pārtikas piedevas, kuru sastāvā ietilpst ķiploks. Ir pat ķiploka tabletes. Šādu piedevu ārstnieciskās īpašības nav apšaubāmas, taču tās, protams, nevar aizstāt svaigu ķiploku.

Ar mērķi saltajās rudens dienās celt sava organisma fiziskos un garīgos spēkus var sagatavot vispārstiprinošu maisījumu - saspiež 2 - 3 daiviņas ķiploka un rūpīgi samaisa ar 2 ēdamkarotēm liepu medus. Veidojas viendabīga masa, kuru iesaka lietot pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā.

.Vēl dažas receptes:

1) Ķiploka galviņu samaļ gaļas mašīnā, pārlej ar 1 citrona sulu un sajauc ar 2 tējkarotēm medus. Lieto 1 tējkaroti dienā. 

2) 400g ķiploku un 1, 5 litrus dzērveņu pievieno 600 g medus. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas kopā ar pienu. 

3) Ja bērnam ir klepus - var dot siltu pienu, kurā pavārīts ķiploks.

Ķiploku audzēšana

Ķiploku sīpoli jāsadala atsevišķās daiviņas, tās jāsašķiro pēc lieluma. Universālo šķirņu ķiplokiem jānodala iekšējās kārtas daiviņas. No stādāmmateriāla jāatlasa slimību inficētās daiviņas. Tāpat jāizbrāķē iežuvušās (pat tikai nedaudz) daiviņas, jo tas liecina, ka ķiploki invadējušies ar ērcēm. Pašas ērces ir ļoti sīkas, saskatāmas tikai ar palielināmo stiklu. Tās var apkarot, kodinot stādāmmateriālu ar sēra preparātiem (Latvijā sērs ir pieejams arī amatieriem, bet ķiplokiem nav reģistrēts). Daudzi amatieri ķiplokus mēģina dezinficēt, mērcējot zilo graudiņu (kālija permanganāta) šķīdumā. Ja šķīduma koncentrācija nav augsta (ir mazāka par 0,01% jeb 1 g/10 l) un mērcēšanas laiks nepārsniedz 15-20 minūtes, šāda kodināšana ķiplokiem nekaitē un patiešām iznīcina virspusē esošo infekciju. Lielāka koncentrācija mēdz arī bojāt ķiplokus. Cits risinājums - pārkaisīt daiviņas ar Trihodermīnu un pirms stādīšanas bagātīgi iestrādāt augsnē Trihodermīnu vai Biomiksu. Arī mēslojums Perlka (50 g/m2), iestrādāts augsnē 8-10 cm dziļi nedēļu pirms ķiploku stādīšanas, ne tikai bagātina to ar kalciju un slāpekli, bet arī ievērojami attīra no infekciju ierosinātājiem un dīgstošām nezālēm.

Pirms ķiploku stādīšanas nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus, tos vajadzētu iestrādāt rudenī pirms priekšauga audzēšanas. Optimālais barības elementu saturs (tīrvielā) augsnē ir: slāpeklis (N) līdz 80 kg/ha pamatmēslojumā un 50-150 kg/ha papildus, sadalot devu 2-3 reizēm; fosfors (P2O5) 80-120 kg/ha; kālijs (K2O) 150-200 kg/ha. Ļoti svarīgs ir nodrošinājums ar sēru (S), tam jābūt 80 kg/ha. Ja mēslojumam izmanto kālija sulfātu vai superfosfātu, tajos jau ir nepieciešamais sēra daudzums. Savukārt pamatmēslojumā Kemira Cropcare 10-10-20 devā 500-900 kg/ha (50-90 g/m²) atrodas ne tikai sērs, bet arī mikroelementi, ieskaitot selēnu. Komplekso mēslojumu devu aprēķina, nosakot augsnes vajadzību pēc slāpekļa un veicot augsnes analīzes. Ja analīzes nav iespējamas (kā jau mazdārziņā), pamatmēslojumā iztiek ar 50 g/m2 Kemira Cropcare, bet papildmēslojumā pāris reižu dod amonija sulfātu (30-40 g/m2).

Ķiplokus audzē 45-50 cm attālās rindās, daiviņas 10-15 cm attālumā citu no citas, 5-8 cm dziļi. Ziemas ķiplokus var stādīt no augusta beigām līdz oktobra beigām. Nevaļīgie audzētāji mēdz iestādīt ķiplokus pat novembrī, bet tas ir riskanti. Ķiplokiem jāpagūst jau rudenī izveidot spēcīgu sakņu sistēmu, tad augi labāk pārziemo un arī labāk pretojas slimībām. Optimālais laiks stādīšanai - kamēr augsne nav atdzisusi zem 7-10 oC. Lai iegūtu labu ražu, ziemas ķiplokiem nepieciešams vismaz divu mēnešu garš aukstuma periods, tādēļ pēc aukstas ziemas raža mēdz būt labāka nekā pēc siltas.

Pavasarī ķiplokus var stādīt, līdzko tiek uz lauka, pat marta vidū vai beigās. Vasaras ķiploki jāizstāda līdz maija sākumam. Novēlota stādīšana nozīmē zemāku ražu.

Ja ķiplokiem sāk dzeltēt stublājs, klāt ražas laiks. To nedrīkst nokavēt, jo laikus nenovāktiem sīpoliem izirst daiviņas un šajā brīdī ļoti viegli inficējas ar pelēko puvi. Ķiplokus izrauj, nokrata zemi un ļauj augiem vairākas dienas apžūt caurvējā zem nojumes. Saknes saīsina. Kad ķiplokiem izžuvušas ārējās zvīņas, saīsina stublāju. Ķiplokus uzglabā virtenēs (tās izmanto arī virtuves dekorēšanai un pat dāvanām radiem un draugiem) vai saber plastmasas vai koka redeļu kastēs (lielākās vai mazākās, bet ar daudziem caurumiem) un pat plastmasas tīklos un novieto sausā, labi vēdināmā telpā.

Ziemas ķiplokus uzglabā no 0 līdz -3-5 oC vai no 0 līdz +3-6 oC temperatūrā un 70-80% gaisa mitrumā līdz janvārim, februārim. Savukārt vasaras vai universālās šķirnes ķiplokus 18-20 oC temperatūrā un 60% gaisa mitrumā var saglabāt līdz pavasarim. Jāņem vērā, ka, vasaras ķiplokus uzglabājot par 16 oC zemākā temperatūrā, ķiploki jarovizējas un vasarā veido ziednešus, turpretī, ja temperatūra ir virs 20 oC, palielinās svara zudumi.

Drava

Šajā lapā sniegšu nelielu ieskatu, kas notiek dravā.

Šogad pirmo reizi savas bites ieraudzīju uz māllēpenēm 26. martā. Tātad strādā. Uzreiz gāju pie stropiem skatīties, kas tur notiek. No trijiem stropiem divos bites strādāja vaiga sviedros :) Varēja redzēt, ka pašlaik viņas vairāk nes ziedputekšņus, tie ir vajadzīgi bišu maizes gatavošanai. Protams, bija arī drūmāka nots, viens strops neizdzīvoja. Pēc visa spriežot jau ziemas sākumā visas bites aizgāja bojā.