Gaiļbiksītes

 Šis augs ir jau iepazīts dažus gadus atpakaļ, kad pirmo reizi mani pacienāja ar tēju patīkami dzeltenā krāsā. Arī pēc garšas iepatikās uzreiz. Tad arī katru gadu sāku jau uzmanīgāk skatīties, kur viņas varētu salasīt. Jāsaka, ka tas nebija grūti, jo izrādās, ka viņas tepat Siguldā arī aug tīri skaisti. Blakus serpentīna ceļam ielejā ir lasītas un tālāk vienā pļaviņā arī diezgan daudz saaugušas. Varbūt ne ļoti daudz, bet šogad es varēju salasīt arī nedaudz kaltēšanai. Kas tad tas īsti ir par augu. Te raksta wikipēdijā:

Gaiļbiksīte (latīņu: primula veris; angļu: cowslip, krievu: первоцвет весенний) ir daudzgadīgs Prīmulu dzimtas lakstaugs.

Augums neliels, 15 līdz 30 cm. Lapas sakārtotas rozetē, veselas, otrādi olveidīgas. Lapas garums kopā ar kātu līdz 20 cm, platums līdz 6 cm. Lapas pēc ziedēšanas kļūst lielākas, krokojas. Lapas plātne pāriet spārnainā kātā. Stumbrs (ziednesis) stāvs, 10 — 30 cm garš ar 5 — 10 nokareniem ziediem. Ziedi sakopoti čemurā. Zieda kauss stobrveida, pūkains. Ziedi dzelteni. Zied maijā, jūnijā. Auglis — olveidīga pogaļa.

Ārstniecības augs. Satur saponīnu, glikozīdus, A un C vitamīnu. Lieto galvenokārt par atklepošanas līdzekli. Izmanto migrēnas, podagras, reimatisma ārstēšanā, pret bezmiegu un klepu. Var būt kairinošs cilvēkiem, kuri ir pret to alerģiski.
Gaiļbiksītes lapas tiek izmantotas spāņu virtuvē kā lapu salāti. Anglijā ziedus izmanto pašdarināto vīnu aromatizēšanai. Iecienīts dekoratīvais augs.

Avots:  http://lv.wikipedia.org/wiki/Gai%C4%BCbiks%C4%ABte

Daudz informācijas par gaiļbiksītēm ir šajā mājas lapā: http://www.termorelax.com/web/?id=401722

Kā vienas no pirmajām puķēm, kas uzzied, sniegam nokūstot, ir dažādu krāsu prīmulas. To vidū dziedniecības nolūkā īpaši noder savvaļas forma – gaiļbiksītes.
 Senie grieķi šo ziediņu dēvēja par 12 dievu ziedu, uzskatot, ka tas ir ārstnieciskais augs no Olimpa kalna. Gaiļbiksītes zied no aprīļa līdz maijam, sēklas nobriest jūnijā jūlijā.
 Dziedniecībā noder viss augs. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc kad augs beidz ziedēt, jo tad tajās ir visvairāk vitamīnu. No kaltētām lapām sajūtama viegla medus smarža. Garša sākumā saldena, pēc tam rūgtena. Saknes vāc rudenī vai arī ļoti agri pavasarī.

 Lapas var lietot kā salātus – pēc uzturvērtības tās daudzkārt pārspēj dārza zaļos salātus. Šie pirmie zaļumi ļoti noderīgi visiem veselajiem, bet jo sevišķi – slimajiem, tajā skaitā vēža slimniekiem, kad pavasaros viņu organisms izjūt krietnu vitamīnu badu, kad nepieciešami mikroelementi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Pāris lapiņu ir pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka organisma nepieciešamību diennaktī pēc C vitamīna. Ne jau velti Anglijā un Holandē prīmulu audzē sakņu dārzos kā salātu augu. Ziemā kaltētu lapu pulveris noder kā vitamīniem bagāta piedeva pie zupām, mērcēm, kartupeļu biezeņa.

 Augs satur aktīvās bioloģiskās vielas – C (līdz 1100 mg/ 10 g), A (līdz 3 mg% karotīns),E vitamīnus, saponīnus (līdz 2% lapās un līdz 10% saknēs), flavonoīdus, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, miecvielas. Ziedos aktīvās vielas ir vairāk nekā saknēs.

Ārstniecības augs. Satur saponīnu, glikozīdus, A un C vitamīnu. Lieto galvenokārt par atklepošanas līdzekli. Izmanto migrēnas, podagras, reimatisma ārstēšanā, pret bezmiegu un klepu. Var būt kairinošs cilvēkiem, kuri ir pret to alerģiski.
Gaiļbiksītes lapas tiek izmantotas spāņu virtuvē kā lapu salāti. Anglijā ziedus izmanto pašdarināto vīnu aromatizēšanai.
Iecienīts dekoratīvais augs.

Gaiļbiksītes var pavairot ar sēklām vai dalot cerus. Sēklas sēj vēlu rudenī, kastītēs vai gruntī. Pavasarī, kad augi sasnieguši ~ 4 cm augstumu, tos izstāda 10 — 15 cm attālumā patstāvīgā vietā. Augiem patīk noēnota vieta un auglīga augsne.

 IEDARBĪBA UN PIELIETOJUMS

 Gaiļbiksītes lieto arī hronisku vēdera aizcietējumu gadījumos, tāpat kā urīnu dzenošu līdzekli. Augam ir vāji nomierinošs un iemidzinošs iespaids. Turklāt tautas medicīnā gaiļbiksītes lieto neiralģiju, neirožu, migrēnas reizēs, menstruālā cikla nojukšanas gadījumos, pie klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju, emocionāli nestabiliem, jutīgiem pret laika maiņām, kā arī sirgstošiem ar migrēnu un galvas reiboņiem. Saknei piemīt sviedrējošas, karstumus mazinošas un atkrēpošanu veicinošas īpašības.

 Saponīnus saturošos augus pirmām kārtām izmanto pie klepus, īpaši pie sausa un lēkmjveida klepus, kad ir problēmas ar atkrēpošanu. Ieteicams lietot arī pie tā saucamā „vecuma” klepus, kas veidojas mazinoties sirds saraušanās spēkam, kā rezultātā pasliktinās asins pieplūde plaušām. Tas noved pie nepārtrauktas ieklepošanās. Šādos gadījumos nepieciešams ne tikai atvieglot klepus reizes, bet arī vienlaicīgi iedarboties uz asinsriti, priekš kā nepieciešams parūpēties par pastiprinātu šķidruma izvadīšanu no organisma.  Jāatzīmē, ka tieši tā iedarbojas gaiļbiksīšu uzlējums.

 Daudzas tautas gaiļbiksītēm ir piedēvējušas īpašu maģisku spēku. No senajiem ķeltiem un galliem tiesības vākt šo augu bija vienīgi par druīdiem sauktajiem priesteriem. Viens no savākto ziedu pielietojuma veidiem bija mīlas dzēriena izgatavošana. Tos vārīja kopā ar verbenu, mellenēm, rudziem, āboliņu, dažiem citiem tonizējošiem augiem un medu. Ticība šāda dzēriena visspēcībai ilga gadu tūkstošiem. Arī mūsu dienās gaiļbiksītes izmanto dzimumaktivitātes veicināšanai: ņem 4 ēdamk. gaiļbiksītes, 4 ēdamk  zeltsaknes jeb rodiolas sakni, 4 ēdamk marālsakni, 3 ēdamk - egļu skujas, 3 ēdamk - priežu pumpurus, 2 ēdamk - bērzu pumpurus. Visu pārlej ar 300 g degvīna, cieši aizvāko, ļauj iestāvēties 3 nedēļas tumšā vietā, periodiski saskalojot. Dzer pa 1 tējk. 2 reizes dienā pie tējas. Tāds līdzeklis nostiprina imunitāti, regulē nervu sistēmas darbību un veicina dzimumaktivitāti.

 KĀ PĀRTIKAS AUGS

• Gaiļbiksīšu degvīns. 1 ēdamk. kaltētu sakņu, 1 tējk. ar kaudzi kaltētu lapu, 100 g cukura, 1 litrs degvīna, 1 glāze ūdens. Sasmalcinātus augus pārlej ar degvīnu, pievieno ūdenī izšķīdinātu cukuru, aizvāko un ļauj iestāvēties 2 nedēļas.
• Gaiļbiksīšu salāti. 100 g svaigu lapu, 80 g vārītas bietes, 25 g sīpolloku, 20 g krējuma, sāls pēc garšas.
• Gaiļbiksīšu omlete. 100 g svaigu lapiņu, 4 olas, 20 g tauku, 60 g salda krējuma, sāls pēc garšas.
• Gaiļbiksīšu zupa. 160 g lapu, 40 g putraimu, 20 g burkānu, 30 g sīpolu, 20 g tauku, garšvielas. Vispirms uzvāra putraimus, tad pievieno sasmalcinātus burkānus, sīpolus un garšvielas un vāra, līdz gatavs. Īsi pirms vārīšanās beigām pieliek sakapātas gaiļbiksīšu lapas.
• Rīsu sacepums ar gaiļbiksītēm. 100 g rīsu, 40 g rozīņu, 1 ola, 80 g biezpiena, 4 g sakņu pulvera, 40 g krējuma, 20 g tauku, 30 g smalkā cukura, sāls. Izvāra rīsu biezputru, tad pievieno tai biezpienu, gaiļbiksīšu sakņu pulveri, rozīnes un olu, kura saputota ar cukuru. Samaisa, liek uz pannas 3 cm biezā kārtā, virsu nosmērē ar olas un krējuma maisījumu, cep plītskrāsnī. Pasniedz ar sviestu, krējumu vai saldo mērci.
• Tomātu – gaiļbiksīšu mērce. 10 g lapu pulvera, 20 g asās tomātu mērces, 1 ēdamkarote ūdens. Pulveri pārlej ar ūdeni, pievieno tomātu mērci, samaisa un ļauj iestāvēties 2 stundas. Lieto kā piedevu gaļas ēdieniem.
• Kaltētus ziedus un lapas saberztus pulverī izmanto zaļā sviesta vai biezpiena pagatavošanai. 
• Salāti. 100 g dižpērkones saknes, 50 g gaiļbikšu lapas, 2 ēdamk. augu eļļa. Dižpērkones saknes izrok pirms ziedēšanas. Attīra no mizas un samaļ.
• Zupa no pļavas plostbārža, pienenēm, usnēm (mīkstpienes). Uz 100 g mīkstpieņu, pieneņu, plostbārža lapu masa,  50 g gaiļbikšu lapas, 50 g skābenes, 1,5 litri gaļas buljons, 0,5 glāze skābs krējums, 1 vārīta ola.
• Pasta no gaiļpiešu lapām. 4 ēdamk. biezpiens, 100 g kausētais siers, 10 g svaigas gaiļpiešu lapas, dilles, sāls.
• Svaigo lapu vietā var izmantot kaltētu lapu pulveri.
• Salāti. 400 g gaiļpiešu lapas, 520 g vārītas galda bietes, 100 g sīpolloki, 80 g skābs krējums, sāls. Pirms pasniegšanas gatavos salātus ievieto ledusskapī uz 10 minūtēm.
• Gaiļpiešu, pētersīļu, sīpolu salāti. 200 g gaiļpiešu lapas, 200 g pētersīļu zaļumi, 100 g sīpolloki, 75 g augu eļļa, sāls pēc garšas.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

•  Uzlējums pie saaukstēšanās, angīnas, bronhīta, gripas. 2-3 ēdamk. kaltētas lapas, ½ litrs verdošs ūdens. Aplej un nostādina 2 stundas. Lieto pa 2 ēdamk. 4 reizes dienā pirms ēšanas.
• Uzlējums pie migrēnas, galvas sāpēm, vieglas histērijas. 10 g kaltēti ziedi vai 20-30 g lapas, ½ litrs verdoša ūdens. Uz nakti noliek siltā vietā ievilkties. Lieto pa ½ glāzei 3 reizes dienā. Uzlējums iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu, ir viegla miega līdzekļa iedarbība, mazina pastiprinātu uzbudinātību.
• Parastā tēja. Gaiļbiksīšu lapiņas var gatavot kā parasto tēju. Lieto pa 1/2 glāzei 3 – 4 reizes dienā kā vispār stiprinošu līdzekli hipovitaminozes, anēmijas, vispārēja vājuma reizēs. Gaiļbiksītes nav kaitīgas, pat ilgstoša to lietošana neradīs nekādas blakus parādības.
• Novārījums. 8 tējk. ziedi, 2 glāzes auksta ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties, izdzer dienas laikā, Lieto kā urīnu dzenošu, vēdera izeju viegli rosinošu un nomierinošu līdzekli. Sniegs atvieglinājumu arī pie plaušu slimībām, bezmiega, galvas reiboņiem, sirds pārsitieniem, reimatisma un podagras.
• Uzlējums pie elpošanas orgānu saslimšanām. 1 ēdamk. lapu un 1 ēdamk. sakņu, pārlej ar 1/2 verdoša ūdens, nostādina, pieliek medu pēc garšas. Izdzer siltu 3 – 4 reizēs dienas laikā.
• Uzlējums pie epilepsijas. Vienādās devās gaiļbiksīšu, lavandu, piparmētru lapu un baldriāna saknes. 1 ēdamk. maisījuma pārlej ar 1 glāzi verdoša ūdens, nostādina 20 – 30 min. Lieto pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā (smagos gadījumos – pa glāzei).
• Uzlējums pie ādas bāluma un sausuma. Pa 1 ēdamk. gaiļbiksīšu, salviju un pelašķus, pārlej ar 1 litru verdoša ūdens, nostādina. Lieto pa 1/2 glāzei 6 reizes dienā. Var pieliet arī vannas ūdenim, tikai tad viss jādubulto.
• Uzlējums atkrēpošanas veicināšanai. 30-40 g saknes, 1 litrs ūdens. Lieto pa ½ glāzei 2-3 reizes dienā pie sausa klepus un bronhīta.
• Uzlējums. 20 g ziedi, 1 litrs ūdens. Vai 40-60 g ziedi un lapas, 1 litrs ūdens. Lieto pie klepus, bronhīta, iesnām, saaukstēšanās. Lieto arī deguna eju (nāsu) skalošanai. Šo uzlējumu lieto arī pie hroniskiem aizcietējumiem, migrēnas un kā urīndzenošu līdzekli. Bērniem šis uzlējums iedarbojas kā vieglas miega zāles. Ir novērots ka pie migrēnas mazinās nepatika pret gaismu un pamazām pāriet sāpes. Lieliski izmantojams gadījumos kad organismam nepieciešamas papildus C vitamīna devas.
• Tēja pie klepus un saaukstēšanās. 30 g gaiļbiksīšu saknes vai ziedi, 10 g anīsa sēklas, 10 g malvas lapas, 10 g fenhelis. 2 tējk. maisījuma aplej ar ¼ litra verdoša ūdens. Nostādina 10 min. Saldina ar medu. Dzer kamēr vēl silts.

____________________________

Beidzot ir klāt pavasaris, tāds, kādu mēs to mīlam – silts, sazaļojis un pilns dažādu krāšņu ziedu pļavās. Tagad ir īstais laiks ievākt dažādus ārstniecības augus, jo tie zied tikai pavasarī. Viens no šādiem augiem ir gaiļbiksīte. Tās satur daudz A un C vitamīna (citviet literatūrā rakstīts, ka satur arī E vitamīnu), saponīnu, miecvielas, flavonoīdus, ēteriskās eļļas un organiskās skābes.  Ziedos visu šo aktīvo vielu ir vairāk kā saknēs, taču visas auga sastāvdaļas ir izmantojamas. Tomēr, vācot šī auga lapas ar plikām rokām, it kā varot viegli apdedzināties – rokas kļūstot sarkanas un sūrst. Man gan pašai nav nācies neko tādu piedzīvot, taču piesardzības nekad nevar būt par daudz, var uzvilkt rokās cimdus.

Ko tad iesākt ar šo augu? To lieto galvenokārt kā atklepošanas līdzekli, taču tam ir arī citi pielietojumi – pret migrēnu, podagru, reimatismu un bezmiegu. Citā literatūrā rakstīts, ka gaiļbiksītes lieto arī hronisku vēdera aizcietējumu gadījumos, arī kā urīnu dzenošu līdzekli. Augam ir vāji nomierinošs un iemidzinošs iespaids. Turklāt tautas medicīnā gaiļbiksītes lieto neiralģiju, neirožu, menstruālā cikla nojukšanas gadījumos, pie klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju, emocionāli nestabiliem, jutīgiem pret laika maiņām, kā arī sirgstošiem ar galvas reiboņiem. Saknei piemīt sviedrējošas, karstumus mazinošas un atkrēpošanu veicinošas īpašības. Saknes gan vāc vai nu agrā pavasarī, vai arī rudenī. Ja tā padomā, ja šī tēja garšo, tad to var lietot, kad vien sirds kāro, jo tā palīdz pret tik daudzām lietām!

Gaiļbiksītes lapas tiek izmantotas spāņu virtuvē kā lapu salāti. Anglijā ziedus izmanto pašdarināto vīnu aromatizēšanai. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc kad augs beidz ziedēt, jo tad tajās ir visvairāk vitamīnu. No kaltētām lapām sajūtama viegla medus smarža. Lapas var lietot kā salātus – pēc uzturvērtības tās daudzkārt pārspēj dārza zaļos salātus. Šie pirmie zaļumi ir ļoti noderīgi visiem veselajiem, bet jo sevišķi – slimajiem, tajā skaitā vēža slimniekiem, kad pavasaros viņu organisms izjūt krietnu vitamīnu badu, kad nepieciešami mikroelementi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Pāris lapiņu ir pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka organismu ar nepieciešamo C vitamīna devu dienā. Tomēr šis augs var būt kairinošs, to nevajadzētu lietot grūtniecēm un cilvēkiem, kas nepanes aspirīnu.

Ir vairāki veidi, kā šo augu izmantot. Pirmais ir tas vienkāršākais – savākt lapiņas, ziedus, saknes un tās izkaltēt. Tāpat var veidot arī uzlējumu. Viena no receptēm ir šāda: trīslitru burku pielasa pilnu ar gaiļbiksīšu ziediem, uzlej baltvīnu un tur saulē. Ik pa laikam burku pakrata. Ja nostāv līdz rudenim, izvilkumam ir aprikožu garša. Lieto trīs reizes dienā pa malkam. Burkai var likt plastmasas vai metāla vāciņu. Pēc pirmajām garšošanas reizēm vīnu var papildināt (ar to domāts, ka var pieliet vīnu klāt burkā, nevis papildināt glāzi, tas tomēr ir ārstnieciskiem nolūkiem)

Te esmu salicis, lai kaltētos :) no kaltētiem ziediem neesmu vēl tējas taisījis, tikai no svaigiem ziediem, šogad izmēģināsim arī kaltētos augus.