otrdiena, 2013. gada 25. jūnijs

Bērzs

Bērzs



BĒRZS - BETULA ALBA
Āra bērzs - Betula pendula Rth. L.
Bērzu lapas -  Betulae folium
Bērzu darva -  Betulae pix
Bērzu sula -   Betulae liquor

Dakteris āra bērzs (Betula pendula Rth.) ir ļoti izpalīdzīgs un arī šeit tas ir klāt. Bērza lapas un pumpuri satur vielas, kam ir izteiktas urīndzenošas īpašības, to darbības rezultātā no organisma tiek izvadīts liekais ūdens, samazinās tūskas un šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā. Bērza lapu tēja īpaši ieteicama, kad ir paaugstināts asinsspiediens kopā ar sirds mazspēju. Jāatzīmē, ka šai tējai ir arī bakteriocīdas, pretiekaisuma, sāpes mazinošas žultsdzenošas un vielu maiņu stimulējošas īpašības, tāpēc bērza lapu, pumpuru un mizas pielietojums tautas medicīnā ir ļoti plašs. Iepriecina, ka bērza lapu tēju var lietot ikdienā bez bailēm no nevēlamām ietekmēm, ja tikai apmierina šīs tējas specifiskā smarža un garša. Bērza lapu tēju vienmēr var iedzert, kad ir kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, caureja, nierakmeņu, žultsakmeņu slimība, mazasinība, sāpes locītavās reimatisma vai podagras dēļ, saaukstēšanās, ādas izsitumi, atmiņas traucējumi vai kāju salšana aterosklerozes dēļ. Tik plašas lietošanas iespējas ir tāpēc, ka drogas, kas iegūtas no bērza lapām, mizas un pumpuriem satur ēteriskās eļļas ar betulēnu, betulolu un citiem savienojumiem, kam ir spēcīgi izteiktas īpašības veicināt organisma atjaunošanas procesus, bez tam tur atrod arī saponīnus un fitoncīdus, kas samazina iekaisumu, netrūkst arī C vitamīna, glikozīdu un alkaloīdu. Pumpurus vāc agrā pavasarī, kad tie ir piebrieduši un kļuvuši nedaudz sveķaini. Bērza lapas vāc, kad tās ir pilnībā saplaukušas, vislabāk no jūnija vidus līdz jūlijam.
Bērza foto
Ņem 1 tējkaroti bērza pumpuru, aplej ar 150 ml ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 min., atstāj ievilkties 40 min., nokāš. Lieto pa 50 ml 3 reizes dienā neatkarīgi no ēšanas.
No pumpuriem var pagatavot arī tinktūru. Ņem 20 gr pumpuru, aplej ar 200 gr. degvīna, nostādina 10 dienas, nofiltrē. Lieto pa 10-15 pilieniem uz 1 ēd karoti ūdens 3 reizes dienā.
Ņem 2 ēd. karotes sausu smalcinātu lapu, aplej ar puslitru ūdens, vāra uz lēnas uguns 3-5 min., atstāj ievilkties~15 min., nokāš. Paaugstināta asinsspiediena gadījumā lieto pa 100 ml 4 reizes dienā, pēdējo reizi vakarā ne vēlāk kā pl. 19, lai nebūtu miega traucējumi.
Bērza pumpuru un lapu preparātus nav ieteicams lietot, ja ir akūts nieru un urīnpūšļa iekaisums un ja ir urīna izvadīšanas traucējumi prostatas palielināšanās dēļ, jo šai tējai ir izteikti urīndzenoša iedarbība.
Bērzu lapas.
Lapām ir diurētiskas, antiseptiskas, žultsdzenošas, gāzu novadošas īpašības. Bērzu lapu tēja ir urīndzenoša, sviedrējoša, un labs vitamīnu dzēriens - īpaši saaukstēšanās gadījumā. Jaunu lapu tējas uzlējums noder arī kā nomierinošs lidzeklis nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumos. Tas palīdz nieru kolikas, urīnpūšļa iekaisuma, tūskas, dzeltes, aterosklerozes un reimatisma gadījumā. 
Lietošana.
Novārījumu pagatavo - 20 gr drogas uz 0.5 l ūdens. Aplej ar 80 grādi siltu. Ļauj ievilkties. Dzer siltu vairākas reizes dienā pirms ēšanas. 
Drogu uzglabāšanas ilgums.
1 gads.
BĒRZS - BETULA ALBA
Āra bērzs - Betula pendula Rth. L.
 Stumbrs sākumā taisns, tad sazaro. Pirmos gadus, stumbru klājošā miza ir brūngana, tad tā kļūst balta ar melnām kārpiņām - svītriņām. Lapu kronis plašs un smalks. Ara berzām miza pie stumbra pamata melna, sa­plaisājusi; jaunie zari ar kārpveida dziedzeriem; vecie zari nokareni; lapas vairāk vai mazāk lipīgas. Purva bērzam miza līdz pat stumbra pamatam gluda, balta. Lapu apakšpusē dzīslojumu stūros ir matiņi. Āra bērzs aug sausākās vietās mežos tīraudzēs vai kopā ar citām koku sugām, bet purva bērzs aug mitrās, purvainās vietās. Lapas robainās vai trīsstūrainas. Lapām malas smalki robainas. Jaunām lapiņām matiņi un spīdīga, drusku lipīga virskārtiņa. Abu kārtu ziedi atrodas uz viena koka, tāpēc saucas vienmāju augs. Ziedi sakopoti spurdzēs. Bērzs plaukst un zied maijā. Auglis ir sēkliņa, kas ietverta zvīņā. Sēklas izsēj vējš, nesot lielus gabalus. Bērzs aug arī no atvasēm. Ir pāri par 30 bērzu sugas. Mums pazīstamāki ir āra bērzs, sauc arī par kārpaino bērzu vai otaini. Purva bērzs augsnes ziņā pieticīgāks, lapas ir platākas un zaru gali smalkāki. Abas sugas aug kā koki, bet dažreiz arī krūmu veidā. Koku augstumi sasniedz 25 - 30 metri. Koki izaug 40 - 50 gados, citi arī sasniedz lielāku vecumu. Bērza koksne iedzeltena, sīksta, dod labu malku un der kā labs lietas koks. Koksni izlieto malkai, saplākšnu (finiera) gatavošanai, galdnieku vajadzībām, slēpju ražošanai. Tāsis labas iekura vajadzībām. No sadedzināta bērza kvēpiem gatavo spiestuvju krāsu. Bērzu lapu ekstraktu izmanto kā dzeltenu, melni-brūnganu, dzelteni-zaļu, zeltīti-dzeltenu krāsvielu audumu krāsošanai. Bērzu sula satur cukuru, un no tās gatavoja garšīgu putojošu dzērienu. Pumpurus lietoja dziedniecībai, lapas un gremzdus - dziju krāsošanai. No tāsīm gatavoja degutu un juchtas eļļu, kā arī taisīja čības, turzas, krūzes un citus traukus. Bērza žagarus lietoja pirts un slaukāmo slotu vajadzībām. Slotas sēja pavasarī, martā un aprīli. Pirts slotas sēja no žagariem ar visām lapām. No koka taisīja ragavas, ratus un no mazarainām daļām gatavoja greznuma priekšmetus. Senos laikos bērza piepi lietoja uguns iesķilšanai. Bērza pumpurus labprāt ēd rubeņi un medņi. Bērzam piemīt izcilas dziednieciskās spējas. Tā lapu izdalītie fitoncīdi nonāvē baktērijas. Ar to arī izskaidrojams viduslaiku paradums Vasarsvētkos un Jāņos cirst meijas, novietot tās istabās un pie gultām, kur vīstot tās dod veselību cilvēkam. Izcilo dziedniecisko īpašību dēļ, bērzs senatnē bija viens no svētajiem kokiem. Dainas liecina, ka bērzs dažkārt bijis senās svētvietas centrā, it īpaši, ja tas uzaudzis uz akmens ar spēcīgu bioenerģētisko starojumu.
Bērzu pumpurus ievāc agri pavasarī (martā, aprīlī) uzbriešanas periodā. Ziemā ievāktie pumpuri ir dziednieciski neefektīvi. Šim no­lūkam izmanto cirsmās nozāģēto bērzu zarus vai arī no­griež pieejamās vietās jaunos zarus, sasien tos slotās un žāvē. Bērzu pumpuru ievākšanu parasti veic vienlaikus ar slotu sagatavošanu. Slotas žāvē nojumēs, šķūņos vai ci­tās piemērotās vietās caurvējā 4...5 nedēļas, kamēr tās sažūst. Sažuvušos pumpurus nobrauka ar rokām vai nokuļ un attīra no sīkiem zariem, putekļiem, ziedpumpuriem un citiem piemaisījumiem. Pēc tam attīrītos pumpurus vēl pa­pildus žāvē labi vēdināmās telpās. Lai bērzu pumpuri ne­atvērtos un neiztvaikotu ēteriskās eļļas un balzāmi, nav, ieteicams tos žāvēt kaltēs vai siltā vietā zem skārda jumta. Drogas iznākums ir 40...45% no svaiga materiāla svara.
Bērzu lapas ievāc ziedēšanas laikā, noplūcot tās no ze­mākajiem zariem. Žāvē pavēsās, labi vēdināmās telpās. Pareizi sagatavotā drogā bērzu pumpuri no ārpuses ir sarkanbrūni vai brūni, iegareni koniski, 3...7 mm gari, 1,5... 3 mm diametrā, klāti ar blīvi pieguļošām, jumtiņveidā sakārtotām pumpurzvīņām. Drogas smarža balzamiska, it sevišķi stipra pēc saberšanas; garša viegli savelkoša, sveķaina. Uzglabāšanas ilgums 2 gadi. Bērzu sulas ievāc koku sulu cirkulācijas laikā agri pavasarī.
Berzu pumpuri satur: flavonoīdus, ēterisko eļļu (līdz 6%), sveķveida vielas, saponīnus, C vitamīnu, organiskās skābes, triterpēnspirtus, miecvie­las, rūgtvielas, vīnogu cukurs u. c. Lapas satur: ēteriskās eļļas (līdz .05%), flavonglikozīdus, C vitamīnu (līdz 2.8%), orga­niskās skābes,  miecvielas (5-9%), saponīnu (3.2%), arotīnu, nikotīnskābi, glikozi, u. c. Miza satur: betulolu (piedod mizai balto krāsu), fitosterīnus, glikozīdus, saponīnus, sārmu skābes tanīnu, ēteriskās eļļas. Bērzu sula satur: fruktozi, glukozi, ābolskābe, olbaltumvielas u.c.
PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ
  • Bērzu pumpuru un lapu uzlējumu un novā­rījumu lieto kā diurētisku līdzekli. No lapām gatavo ari vitamīnu tējas. Pumpuri sekmē žults sekrēciju. Ārīgi pum­purus lieto medicīniskās vannās akūtu un hronisku ek­zēmu ārstēšanai. No bērza tāsīm, jaunām vasām un zariem gatavo darvu, kuru lieto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli ādas slimību un brūču dziedēšanai. Aktivētu bērza ogli lieto kā adsorbentu saindēšanās gadījumos. Tautas medicīnā izmanto ari bērzu sulu vispārējai or­ganisma stiprināšanai, kā arī mazasinības, angīnas, furunkulozes ārstēšanai. Lapas un pumpurus ieteic reima­tisma ārstēšanai vannās, kompresēm, apliekamiem. Šim nolūkam var izmantot svaigas saspiestas bērzu lapas, ku­ras liek tieši uz sāpošās vietas. Lapu un pumpuru novārī­jumu ieteic brūču apmazgāšanai, pret matu izkrišanu un ekzēmu ārstēšanai. Iekšķīgi tādu pašu novārījumu ieteic aterosklerozes, akūtu un hronisku ekzēmu ārstēšanai. Uzlē­jumu gatavo, ņemot 4 tējkarotes sasmalcinātu lapu vai 2 tējkarotes pumpuru uz 2 glāzēm ūdens. Uzlējumu izdzer vairākos paņēmienos vienā dienā. Kuņģa un divpadsmit-pirkstu zarnas čūlas ārstēšanai lieto tinktūru, kuru gatavo no bērzu pumpuriem un degvīna koncentrācijā 1:10; 10 dienas ļauj ievilkties un pēc tam dzer pa tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Bērzu pumpurus plaši izmanto kosmētikā. Bērzu pumpuri un lapas ietilpst jaukto tēju sastāvā
  • Lapu novārījums. 6-8 g lapas, 0.5 l ūdens. Aplej ar karstu ūdeni, vāra 10 min., nostādina, izkāš. Lieto 50 gramus 3 reizes dienā ēšanas laikā.Izmanto nieru un urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai. Mazina nierakmeņu veidošanos. Daudzās pasaules valstīs ir zināms kā urīdzenoš līdzeklis. Izdalītais urīns palielinās no 400 ml līdz 2.5 litriem. Efekts ir dažkārt ir lielāks par sintētisko preparātu iedarbību. Organismam lēnāk veidojās ieradums un vājāk alerģizējas. Dezinficējošais efekts labvēlīgi iedarbojas uz diatēzes slimniekiem. Piemīt izteikta žultsdzenoša iedarbība. Labvēlīgi ietekmē organisma vielu maiņas procesus, izvada no organisma kaitīgas, balastvielas un kaitīgas infekcijas slimību paliekas – vielas. Lieliski palīdz sievietēm menestruālo ciklu regulēšanai (asins izvadīšanai), pēcdzemdību periodā (sākot no 12 dienas) atvieglo un paātrina organisma attīrīšanos.
  • Svaigas lapas. Labi sasmalcinātas un izsutinātas lapas izmanto kā kompreses, liekot uz sāpīgajām vietām, tur 2-4 stundas. Izmanto locītavu sāpju mazināšanai reimatisma gadījumā. Ārstniecības kurs 7-10 dienas. Šādā veidā var mazināt arī osteohondrozes, artrīta, neiralģijas izsauktas sāpes.
  • Svaigas lapas. Radikulīta sāpju mazināšanai. Maijā savāc svaigas lapas, ieliek polietilēna maisiņā un cieši nosien, lai lapas sāktu sust. Vakarā lapas izkaisa gultā un guļ uz tām ne mazāk par stundu. Atkārto vairākas reizes.
  • Svaigas lapas. Izmanto pirtsslotām. Bērzu lapām ir īpašība, 2-3 stundu laikā neitralizēt slimību izraisošos mikrobus.
  • Pumpuru uzlējums.  3-4 g pumpuri, 0.5 l verdošs ūdens. Piemīt spēcīga urīndzenoša iedarbība. Izmanto aknu un sirds saslimšanu izraisītu tūsku mazināšani. Lieto 1-2 ēdk 3 reizes dienā. Tāpat var lietot arī astmas un kakla sāpju gadījumā. Ieteicama nieru kollīta un hepatīta gadījumā.
  • Pumpuru spirta uzlējums. 30 g pumpuri 1 l spirts 70%. Brūču dziedēšanas līdzeklis. Tīra ādu strutainu iekaisumu gadījumā. Kopj slikti dzīstošas brūces, nobrāzumus. Lieto dažādu ekzēmu ārstēšanā. Lieto 15-20 pilienus 3 reizes dienā kuņģa čūlas, citu kuņģa saslimšanu nieru slimību, zarnu parazītu, ādu slimību, urīpūšļa ārstēšanai. Ārīgai ārstēšanai izmanto reimatisma skarto vietu ieziešanai.
  • Pumpuru spirta uzlējums. 8-10 ēdk pumpuri, 0.5 l degvīns. Nostādina 1 mēnesi. Izmanto alerģijas ārstēšanai. Pirmajos ārstēšanas mēnešos izmanto ārīgai lietošanai. Apstrādā ādu 1.5-2 pēc ziežu lietošanas, kad parādās nieze. Iekšķīgi lieto 2 nedēļas ar pārtraukumu un vēl 2 nedēļas – pa 1 tējk 3 reizes dienā.
  • Bērzu sula.   Īpaši vērtīga ir agrā pavasarī ievāktā sula. Tās sastāvā ir cukuri, mikroelementi un citas vielas kas viegli uzsūcas organismā. Sulai piemīt vispārspēcinoša iedarbība, paaugstina organisma aizsargspējas, sekmē čūlu sadzīšanu, atvieglo podagras sāpes, piemīt urīndzenoša īpašība. Ārīgi lieto brūču kopšanai. Ar bērzu sulu mazgā seju un matus. Uzlabo ādas alastīgumu, mazina blaugznas matos, uzlabo matu augšanu. Ārstniecības kurs 1-1.5 mēneši (pa 1 gl. 3 reizes dienā). Bērzu sulu uzskata par asins attīrošu līdzekli (lieto pa 3 glāzēm dienā). Dod dzert slimniekiem ar paaugstinātu temperatūru, pirms dzemdību stundās. Izmanto arī aknu un sirds saslimšanu izraisītu tūsku mazināšanai. Ir novērots ka palīdz reizēm labāk kā sintētiskie medicīnas preparāti. Izmanto arī pēc traumu anēmijas gadījumā
  • Bērzu sula. Reimatisma, radikulīta un artrīta ārstēšanai. Lieto pa 1 gl 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Ārstēšanas kurs 6 nedēļas. Pēc 10-14 dienu pārtraukuma ārstēšanas kursu atkārto. Sula attīra organismu no urīnskābes un citām kaitīgām vielām. Normalizē vielu maiņas procesus.
  • Darva. Izmanto ārīgai lietošanai kā 10-30% ziedi ādu saslimšanu (ekzēmu, kašķa u.c.) ārstēšanai. Darva ietilpst Višņevska u Vilkinsona ziežu sastāvos. Piemīt bakterocīda iedarbība.
  • Lapu un pumpuru uzlējums. 2 ēdk lapas, 1 ēdk pumpuri, naža gals pārtikas soda, verdošs ūdens. Aplej, nostādina 1 stundu, izkāš. Palīdz aknu saslimšanu gadījumos. Lieto ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Svaigu lapu     uzlējumu izmanto arī nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā kā stimulējošu līdzekli.
  • Pumpuru novārījums. 10 g pumpuri, 1 gl ūdens. Aplej, vāra 15 min, izkāš, pievieno ūdeni līdz 200 ml. Lieto smaganu iekaisumu, cingas, stomatīta gadījumā. Izmanto pie zobu sāpēm, uzliekot uz sāpošā zoba samitrinātu tamponu.
  • Pumpuru novārījums. 1 tējk pumpuri, 1 gl ūdens. Aplej, vāra 30 min, izkāš. Lieto leikozes gadījumā. Lieto 2-3 ēdk 3-4  reizes dienā.
  • Pumpuru ziede. Svaigus pumpurus liek kārtam: kārta pumpuri, kārta svaigs sviests, kārta pumpuri (pirksta biezumā), kārta sviests. Izvēlas māla vai keramikas trauku. Vāku cieši noslēdz. Uz diennakti novieto diezgam karstā vietā (piemēram, pie sakurinātas krāsns vai cepeškrāsnī). Šo ziedi nevar ilgstoši glabāt.
  • Lapu novārījums. Lieto 3-4 reizes dienā pirms ēšanas nefrīta – nieru iekaisuma ārstēšanai.10 g bērzu lapas, 10 g upeņu lapas, 10 g sētložņi, 10 g lavanda, 10 g kadiķu ogas, 10 g apiņi, 10 g rožu ziedlapiņas, 20 g miltenes lapas, 20 g brūkleņu lapas, 20 g lielās ceļmallapas, 30 g nātru lapas, 40 g mežrozīšu augļi, 60 g meža zemeņu ogas, 30-60 g kosa. 1 ēdk masas aplej ar 300-400 ml verdoša ūdens, vāra 10-158 min, nostādina 2 stundas.
  • Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, salvejas lapas, nātres. 2 ēdk masas aplej ar 2 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 20 min. Nostādina 30 min. Lieto pie ādas slimībām, izsitumiem. Lieto pa 1 gl. 2 reizes dienā 30 min. pirms ēšanas.
  • Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, bārbeles augļi, asinszāle, pelašķi. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Lieto hroniska hepatīta gadījumā. Lieto pa 1/2 gl. 2 reizes dienā    15 min. pirms ēšanas.
  • Lapu novārījums. 1 d bērzu lapas, 1 d mālļēpes lapas, 8 d kazenes lapas. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Piemīt laba urīndzenoša iedarbība, izrāda dezinficējošu un pretiekaisuma iedarbību uz urīnceļiem. Lieto pa 1 gl. 2 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas (no rīta un vakarā).
  • Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, meža zemeņu lapas. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens. Nostādina 20-30 min. Lieto kā tēju sirds ritma saslimšanu ārstēšanai (tahikardija, ekstrasistole).
  • Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, pieneņu saknes. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens,  vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Pastiprina kaitīgo vielu izdalīšanu no organisma ar urīnu, veicina vielu maiņas procesu atjaunošanos. Lieto pa 1 ēdk. 3 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas.
  • Lapu novārījums. Tibetas medicīnas ieteikums ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. 3-4 g kaltēti bērzu pumpuri vai 6-8 g bērzu lapas aplej ar 50 ml verdoša ūdens, vāra 15-20 min, nostādina, izkāš. Lieto ½ gl 3-4 reizes dienā.
  • Bērzu ogles. Ieteicams  pie ekzēmām, furunkuliem, tulznām u.c. ādas saslimšanām. Slimo vietu ieziež ar ķiploka sulu, pēc tam ar bērza ogļu un svaigu diždadža sakņu sulas maisījumu. Procedūra ilgst līdz 30 min.
  • Bērzu ogles. Aktivizētas bērzu ogles izmanto kā absorbentu saindēšanās un baktēriju toksīnu mazināšanai organismā. Sasmalcinātā veidā var lietot dizentērijas, dispepsijas gadījumos arī kā antispazmātisku līdzekli.
  • Miza. Bērza mizas – tāss virsējo kārtu pieliek pie strutainiem iekaisumiem. Labi izvelk strutas.
  • Saknes. Piemīt antireimatisma un pretdrudža iedarbība.
  • Pumpuru eļļa. Senatnē tika izmantota gonorejas ārstēšanai.
  • Ziedi. Svaigu ziedu uzlējumu lieto sirds saslimšanu gadījumos. Parasti lieto neizkāstu. Devu nosaka individuāli, no 20 pilieniem līdz tējkarotei. Lieto 3 reizes dienā pirms ēšanas.        
TAUTAS TICĒJUMI

  • Sevišķs spēks ir bērza pumpuriem un plaukstošai bērza lapai. Šo saritināto lapiņu dēvēja par Dieva stabuli .
  • Citi ticējumi bērzu saista ar māti: ja lauž bērza galotni, mirst kāds no vecākiem.
  • Ja sapnī cērt bērzu jeb redz viņu nolauztu, tad mirs vīrietis, bet ja redz priedi, tad sieviete.
  • Bērzu izmantoja arī zīlēšanai: Jāņu naktī meitas sviež kroni bērzā, kuru reizi tas tur paliek, pēc tik daudziem gadiem dabūs precēties.
  • Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad gara ziema. 
  • Ja bērziem lapas stipri robotas, tad ziemā būs lielas sniega kupenas.
  • Ja rudenī bērziem lapas nodzeltējušas un nobirst nost, tad gaidāms garš rudens.
  • Ja bērzi savas lapas sāk mest no galotnes, tad gaidāma sekla ziema.
  • Ja ziemā bērziem zari ir sarkani, tad sagaidāms vējputenis.   
  • Ja bērziem lapas birst vēlāk nekā visiem kokiem, tad otrā pavasarī būs plūdi.
  • Ja bērziem lapas nobirst pirms vecās Miķeļdienas, tad nākamo gadu būs zāle jau priekš Juradienas.
  • Ja bērzs priekš Miķeļiem nodzeltē, tad nākamo gadu būs laba miežu raža. 
  • Kad rudenī bērzs no apakšas dzeltē, tad pavasarī labība jāsēj vēlu, bet kad no augšas, tad agri.
  • Kad rudenī purva bērzi dzelteni un meža bērzi zaļi, tad būs sausa vasara.
  • Kad purva bērzi pirmie nodzeltē, tad nākamā vasarā ielejās gaidāma laba raža.
  • Bērza virsotne nav jāgriež jaunām meitām, jo citādi apprecēs atraitnis.
  • Kad rudenī purva bērzi dzeltāni un meža bērzi zaļi, tad būs sausa vasara.
  • Kad purva bērzi pirmie nodzelt, tad nākošā vasarā ielejās gaidāma laba raža.
  • Ja bērzs zied agrāk par alksni, būs sausa vasara.
  • Ja pavasarī bērzi pirmie plaukst, tad gaidāma slapja vasara, bet ja alkšņi, tad sausa, un ja bērzi un alkšņi reizē, tad vidēja.
  • Ja no bērza bieži krīt lapas, tad cilvēkiem un lopiem būs viegls gads.
  • Bērza malka jācērt vecā mēnesī, tad ātri izkalst un labi deg.
  • Bērzu cērt lietas kokiem trīs dienas jaunā mēnesī, tad viņš maz jāsmērē, bet pilnā jeb vecā mēnesī cirsts koks ir sauss un čīkst.
  • Bērza lietas koki jācērt vecā mēnesī, egles – jaunā, tad būs viegli.
  • Kad rudenī bērzs no apakšas dzeltē, tad pavasarī labība jāsēj vēlu, bet kad no augšas, tad agri.
  • Ja rudenī bērzi no apakšas sāk dzeltot, tad tanī gadā veci vairāk mirst, ja no augšas, tad jauni vairāk.
  • Ja bērzi savas lapas sāk mest no galotnes, tad gaidāma sekla ziema.
  • Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad gara ziema.
  • Ja bērziem lapas birst par visiem kokiem vēlāk, tad otrā pavasarī būs plūdi.
  • Lapu koki jācērt vecā mēnesī, lai viņi būtu izturīgi un lai celmi nelapotu.
  • Peramo slotu žagarus grieza no Jāņa dienas līdz Pētera dienai.
  • Pirts slotas jāgriež vecā mēnesī.
  • Ar sasmalcinātu bērza mizu apbārstīja strutojošās brūces.
  • Melnā bērza piepe līdz pret audzējiem.
  • Zaļas bērza lapas, apliktas ap miesu, izvelkot tūsku.
  • Bērza lapu, noņemtu no pažagas vai pirts slotas, apslacina un uzliek uz augoņiem, tā sauktām suņanaglām. Lapai jāstāv tik ilgi, kamēr tā pati nokrīt.
  • Pumpuru tēja un uzlējums ir žultsdzinēji, antiseptiķi, mazina tūsku, pat ja nekas cits nelīdz.
  • Bērza slotas līdz pret locītavu iekaisumiem, reimatismu.
  • Bērza sulas satur daudzas dzīvībai vērtīgas vielas un līdz pret podagru, artrītu, reimatismu, cingu, tūsku, angīnu, furunkulozi, sekmē grūti dzīstošu brūču un trofisko vāšu sadzīšanu.
  • Bērza pumpuri lietojami pret vēdergraizēm. Apmēram pusstopa pudelē jāieber viens kortelis bērza pumpuru un pārējā tukšā vieta jāpiepilda ar spirtu, tādam maisījumam jānostāv aizkorķētam astoņas dienas. Pēc tam var lietot priekš jeb pēc ēšanas vienu ēdamu karoti reizē.
  • Brandvīns, kur samērcēti bērzu pumpuri ir derīgs pret cauru vēderu.
  • Bērza žagari jālasa priekš Jāņiem, ka nedabū aizlīgošanas. Tad viņi jāsasutina un jāpiesien pie sāpošas vietas, kur jūt kaulu sāpes. Ja šos žagarus aizlīgojot, tad viņi vairs dziedēšanai nederot.
  • Lai no brūces «slikto gaļu» izdabūtu, jāber virsū bērza mizas pulveris.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru