Bērzs

Bērzs

BĒRZS - BETULA ALBA
Āra bērzs - Betula pendula Rth. L.
Bērzu lapas -  Betulae folium
Bērzu darva -  Betulae pix
Bērzu sula -   Betulae liquor

Dakteris āra bērzs (Betula pendula Rth.) ir ļoti izpalīdzīgs un arī šeit tas ir klāt. Bērza lapas un pumpuri satur vielas, kam ir izteiktas urīndzenošas īpašības, to darbības rezultātā no organisma tiek izvadīts liekais ūdens, samazinās tūskas un šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā. Bērza lapu tēja īpaši ieteicama, kad ir paaugstināts asinsspiediens kopā ar sirds mazspēju. Jāatzīmē, ka šai tējai ir arī bakteriocīdas, pretiekaisuma, sāpes mazinošas žultsdzenošas un vielu maiņu stimulējošas īpašības, tāpēc bērza lapu, pumpuru un mizas pielietojums tautas medicīnā ir ļoti plašs. Iepriecina, ka bērza lapu tēju var lietot ikdienā bez bailēm no nevēlamām ietekmēm, ja tikai apmierina šīs tējas specifiskā smarža un garša. Bērza lapu tēju vienmēr var iedzert, kad ir kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, caureja, nierakmeņu, žultsakmeņu slimība, mazasinība, sāpes locītavās reimatisma vai podagras dēļ, saaukstēšanās, ādas izsitumi, atmiņas traucējumi vai kāju salšana aterosklerozes dēļ. Tik plašas lietošanas iespējas ir tāpēc, ka drogas, kas iegūtas no bērza lapām, mizas un pumpuriem satur ēteriskās eļļas ar betulēnu, betulolu un citiem savienojumiem, kam ir spēcīgi izteiktas īpašības veicināt organisma atjaunošanas procesus, bez tam tur atrod arī saponīnus un fitoncīdus, kas samazina iekaisumu, netrūkst arī C vitamīna, glikozīdu un alkaloīdu. Pumpurus vāc agrā pavasarī, kad tie ir piebrieduši un kļuvuši nedaudz sveķaini. Bērza lapas vāc, kad tās ir pilnībā saplaukušas, vislabāk no jūnija vidus līdz jūlijam.
Bērza foto
Ņem 1 tējkaroti bērza pumpuru, aplej ar 150 ml ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 min., atstāj ievilkties 40 min., nokāš. Lieto pa 50 ml 3 reizes dienā neatkarīgi no ēšanas.

No pumpuriem var pagatavot arī tinktūru. Ņem 20 gr pumpuru, aplej ar 200 gr. degvīna, nostādina 10 dienas, nofiltrē. Lieto pa 10-15 pilieniem uz 1 ēd karoti ūdens 3 reizes dienā.

Ņem 2 ēd. karotes sausu smalcinātu lapu, aplej ar puslitru ūdens, vāra uz lēnas uguns 3-5 min., atstāj ievilkties~15 min., nokāš. Paaugstināta asinsspiediena gadījumā lieto pa 100 ml 4 reizes dienā, pēdējo reizi vakarā ne vēlāk kā pl. 19, lai nebūtu miega traucējumi.

Bērza pumpuru un lapu preparātus nav ieteicams lietot, ja ir akūts nieru un urīnpūšļa iekaisums un ja ir urīna izvadīšanas traucējumi prostatas palielināšanās dēļ, jo šai tējai ir izteikti urīndzenoša iedarbība.

Bērzu lapas.
Lapām ir diurētiskas, antiseptiskas, žultsdzenošas, gāzu novadošas īpašības. Bērzu lapu tēja ir urīndzenoša, sviedrējoša, un labs vitamīnu dzēriens - īpaši saaukstēšanās gadījumā. Jaunu lapu tējas uzlējums noder arī kā nomierinošs lidzeklis nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumos. Tas palīdz nieru kolikas, urīnpūšļa iekaisuma, tūskas, dzeltes, aterosklerozes un reimatisma gadījumā. 
Lietošana.
Novārījumu pagatavo - 20 gr drogas uz 0.5 l ūdens. Aplej ar 80 grādi siltu. Ļauj ievilkties. Dzer siltu vairākas reizes dienā pirms ēšanas. 
Drogu uzglabāšanas ilgums.
1 gads.
BĒRZS - BETULA ALBA
Āra bērzs - Betula pendula Rth. L.

 Stumbrs sākumā taisns, tad sazaro. Pirmos gadus, stumbru klājošā miza ir brūngana, tad tā kļūst balta ar melnām kārpiņām - svītriņām. Lapu kronis plašs un smalks. Ara berzām miza pie stumbra pamata melna, sa­plaisājusi; jaunie zari ar kārpveida dziedzeriem; vecie zari nokareni; lapas vairāk vai mazāk lipīgas. Purva bērzam miza līdz pat stumbra pamatam gluda, balta. Lapu apakšpusē dzīslojumu stūros ir matiņi. Āra bērzs aug sausākās vietās mežos tīraudzēs vai kopā ar citām koku sugām, bet purva bērzs aug mitrās, purvainās vietās. Lapas robainās vai trīsstūrainas. Lapām malas smalki robainas. Jaunām lapiņām matiņi un spīdīga, drusku lipīga virskārtiņa. Abu kārtu ziedi atrodas uz viena koka, tāpēc saucas vienmāju augs. Ziedi sakopoti spurdzēs. Bērzs plaukst un zied maijā. Auglis ir sēkliņa, kas ietverta zvīņā. Sēklas izsēj vējš, nesot lielus gabalus. Bērzs aug arī no atvasēm. Ir pāri par 30 bērzu sugas. Mums pazīstamāki ir āra bērzs, sauc arī par kārpaino bērzu vai otaini. Purva bērzs augsnes ziņā pieticīgāks, lapas ir platākas un zaru gali smalkāki. Abas sugas aug kā koki, bet dažreiz arī krūmu veidā. Koku augstumi sasniedz 25 - 30 metri. Koki izaug 40 - 50 gados, citi arī sasniedz lielāku vecumu. Bērza koksne iedzeltena, sīksta, dod labu malku un der kā labs lietas koks. Koksni izlieto malkai, saplākšnu (finiera) gatavošanai, galdnieku vajadzībām, slēpju ražošanai. Tāsis labas iekura vajadzībām. No sadedzināta bērza kvēpiem gatavo spiestuvju krāsu. Bērzu lapu ekstraktu izmanto kā dzeltenu, melni-brūnganu, dzelteni-zaļu, zeltīti-dzeltenu krāsvielu audumu krāsošanai. Bērzu sula satur cukuru, un no tās gatavoja garšīgu putojošu dzērienu. Pumpurus lietoja dziedniecībai, lapas un gremzdus - dziju krāsošanai. No tāsīm gatavoja degutu un juchtas eļļu, kā arī taisīja čības, turzas, krūzes un citus traukus. Bērza žagarus lietoja pirts un slaukāmo slotu vajadzībām. Slotas sēja pavasarī, martā un aprīli. Pirts slotas sēja no žagariem ar visām lapām. No koka taisīja ragavas, ratus un no mazarainām daļām gatavoja greznuma priekšmetus. Senos laikos bērza piepi lietoja uguns iesķilšanai. Bērza pumpurus labprāt ēd rubeņi un medņi. Bērzam piemīt izcilas dziednieciskās spējas. Tā lapu izdalītie fitoncīdi nonāvē baktērijas. Ar to arī izskaidrojams viduslaiku paradums Vasarsvētkos un Jāņos cirst meijas, novietot tās istabās un pie gultām, kur vīstot tās dod veselību cilvēkam. Izcilo dziedniecisko īpašību dēļ, bērzs senatnē bija viens no svētajiem kokiem. Dainas liecina, ka bērzs dažkārt bijis senās svētvietas centrā, it īpaši, ja tas uzaudzis uz akmens ar spēcīgu bioenerģētisko starojumu.

Bērzu pumpurus ievāc agri pavasarī (martā, aprīlī) uzbriešanas periodā. Ziemā ievāktie pumpuri ir dziednieciski neefektīvi. Šim no­lūkam izmanto cirsmās nozāģēto bērzu zarus vai arī no­griež pieejamās vietās jaunos zarus, sasien tos slotās un žāvē. Bērzu pumpuru ievākšanu parasti veic vienlaikus ar slotu sagatavošanu. Slotas žāvē nojumēs, šķūņos vai ci­tās piemērotās vietās caurvējā 4...5 nedēļas, kamēr tās sažūst. Sažuvušos pumpurus nobrauka ar rokām vai nokuļ un attīra no sīkiem zariem, putekļiem, ziedpumpuriem un citiem piemaisījumiem. Pēc tam attīrītos pumpurus vēl pa­pildus žāvē labi vēdināmās telpās. Lai bērzu pumpuri ne­atvērtos un neiztvaikotu ēteriskās eļļas un balzāmi, nav, ieteicams tos žāvēt kaltēs vai siltā vietā zem skārda jumta. Drogas iznākums ir 40...45% no svaiga materiāla svara.

Bērzu lapas ievāc ziedēšanas laikā, noplūcot tās no ze­mākajiem zariem. Žāvē pavēsās, labi vēdināmās telpās. Pareizi sagatavotā drogā bērzu pumpuri no ārpuses ir sarkanbrūni vai brūni, iegareni koniski, 3...7 mm gari, 1,5... 3 mm diametrā, klāti ar blīvi pieguļošām, jumtiņveidā sakārtotām pumpurzvīņām. Drogas smarža balzamiska, it sevišķi stipra pēc saberšanas; garša viegli savelkoša, sveķaina. Uzglabāšanas ilgums 2 gadi. Bērzu sulas ievāc koku sulu cirkulācijas laikā agri pavasarī.

Berzu pumpuri satur: flavonoīdus, ēterisko eļļu (līdz 6%), sveķveida vielas, saponīnus, C vitamīnu, organiskās skābes, triterpēnspirtus, miecvie­las, rūgtvielas, vīnogu cukurs u. c. Lapas satur: ēteriskās eļļas (līdz .05%), flavonglikozīdus, C vitamīnu (līdz 2.8%), orga­niskās skābes,  miecvielas (5-9%), saponīnu (3.2%), arotīnu, nikotīnskābi, glikozi, u. c. Miza satur: betulolu (piedod mizai balto krāsu), fitosterīnus, glikozīdus, saponīnus, sārmu skābes tanīnu, ēteriskās eļļas. Bērzu sula satur: fruktozi, glukozi, ābolskābe, olbaltumvielas u.c.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

• Bērzu pumpuru un lapu uzlējumu un novā­rījumu lieto kā diurētisku līdzekli. No lapām gatavo ari vitamīnu tējas. Pumpuri sekmē žults sekrēciju. Ārīgi pum­purus lieto medicīniskās vannās akūtu un hronisku ek­zēmu ārstēšanai. No bērza tāsīm, jaunām vasām un zariem gatavo darvu, kuru lieto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli ādas slimību un brūču dziedēšanai. Aktivētu bērza ogli lieto kā adsorbentu saindēšanās gadījumos. Tautas medicīnā izmanto ari bērzu sulu vispārējai or­ganisma stiprināšanai, kā arī mazasinības, angīnas, furunkulozes ārstēšanai. Lapas un pumpurus ieteic reima­tisma ārstēšanai vannās, kompresēm, apliekamiem. Šim nolūkam var izmantot svaigas saspiestas bērzu lapas, ku­ras liek tieši uz sāpošās vietas. Lapu un pumpuru novārī­jumu ieteic brūču apmazgāšanai, pret matu izkrišanu un ekzēmu ārstēšanai. Iekšķīgi tādu pašu novārījumu ieteic aterosklerozes, akūtu un hronisku ekzēmu ārstēšanai. Uzlē­jumu gatavo, ņemot 4 tējkarotes sasmalcinātu lapu vai 2 tējkarotes pumpuru uz 2 glāzēm ūdens. Uzlējumu izdzer vairākos paņēmienos vienā dienā. Kuņģa un divpadsmit-pirkstu zarnas čūlas ārstēšanai lieto tinktūru, kuru gatavo no bērzu pumpuriem un degvīna koncentrācijā 1:10; 10 dienas ļauj ievilkties un pēc tam dzer pa tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Bērzu pumpurus plaši izmanto kosmētikā. Bērzu pumpuri un lapas ietilpst jaukto tēju sastāvā
• Lapu novārījums. 6-8 g lapas, 0.5 l ūdens. Aplej ar karstu ūdeni, vāra 10 min., nostādina, izkāš. Lieto 50 gramus 3 reizes dienā ēšanas laikā.Izmanto nieru un urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai. Mazina nierakmeņu veidošanos. Daudzās pasaules valstīs ir zināms kā urīdzenoš līdzeklis. Izdalītais urīns palielinās no 400 ml līdz 2.5 litriem. Efekts ir dažkārt ir lielāks par sintētisko preparātu iedarbību. Organismam lēnāk veidojās ieradums un vājāk alerģizējas. Dezinficējošais efekts labvēlīgi iedarbojas uz diatēzes slimniekiem. Piemīt izteikta žultsdzenoša iedarbība. Labvēlīgi ietekmē organisma vielu maiņas procesus, izvada no organisma kaitīgas, balastvielas un kaitīgas infekcijas slimību paliekas – vielas. Lieliski palīdz sievietēm menestruālo ciklu regulēšanai (asins izvadīšanai), pēcdzemdību periodā (sākot no 12 dienas) atvieglo un paātrina organisma attīrīšanos.
• Svaigas lapas. Labi sasmalcinātas un izsutinātas lapas izmanto kā kompreses, liekot uz sāpīgajām vietām, tur 2-4 stundas. Izmanto locītavu sāpju mazināšanai reimatisma gadījumā. Ārstniecības kurs 7-10 dienas. Šādā veidā var mazināt arī osteohondrozes, artrīta, neiralģijas izsauktas sāpes.
• Svaigas lapas. Radikulīta sāpju mazināšanai. Maijā savāc svaigas lapas, ieliek polietilēna maisiņā un cieši nosien, lai lapas sāktu sust. Vakarā lapas izkaisa gultā un guļ uz tām ne mazāk par stundu. Atkārto vairākas reizes.
• Svaigas lapas. Izmanto pirtsslotām. Bērzu lapām ir īpašība, 2-3 stundu laikā neitralizēt slimību izraisošos mikrobus.
• Pumpuru uzlējums.  3-4 g pumpuri, 0.5 l verdošs ūdens. Piemīt spēcīga urīndzenoša iedarbība. Izmanto aknu un sirds saslimšanu izraisītu tūsku mazināšani. Lieto 1-2 ēdk 3 reizes dienā. Tāpat var lietot arī astmas un kakla sāpju gadījumā. Ieteicama nieru kollīta un hepatīta gadījumā.
• Pumpuru spirta uzlējums. 30 g pumpuri 1 l spirts 70%. Brūču dziedēšanas līdzeklis. Tīra ādu strutainu iekaisumu gadījumā. Kopj slikti dzīstošas brūces, nobrāzumus. Lieto dažādu ekzēmu ārstēšanā. Lieto 15-20 pilienus 3 reizes dienā kuņģa čūlas, citu kuņģa saslimšanu nieru slimību, zarnu parazītu, ādu slimību, urīpūšļa ārstēšanai. Ārīgai ārstēšanai izmanto reimatisma skarto vietu ieziešanai.
• Pumpuru spirta uzlējums. 8-10 ēdk pumpuri, 0.5 l degvīns. Nostādina 1 mēnesi. Izmanto alerģijas ārstēšanai. Pirmajos ārstēšanas mēnešos izmanto ārīgai lietošanai. Apstrādā ādu 1.5-2 pēc ziežu lietošanas, kad parādās nieze. Iekšķīgi lieto 2 nedēļas ar pārtraukumu un vēl 2 nedēļas – pa 1 tējk 3 reizes dienā.
• Bērzu sula.   Īpaši vērtīga ir agrā pavasarī ievāktā sula. Tās sastāvā ir cukuri, mikroelementi un citas vielas kas viegli uzsūcas organismā. Sulai piemīt vispārspēcinoša iedarbība, paaugstina organisma aizsargspējas, sekmē čūlu sadzīšanu, atvieglo podagras sāpes, piemīt urīndzenoša īpašība. Ārīgi lieto brūču kopšanai. Ar bērzu sulu mazgā seju un matus. Uzlabo ādas alastīgumu, mazina blaugznas matos, uzlabo matu augšanu. Ārstniecības kurs 1-1.5 mēneši (pa 1 gl. 3 reizes dienā). Bērzu sulu uzskata par asins attīrošu līdzekli (lieto pa 3 glāzēm dienā). Dod dzert slimniekiem ar paaugstinātu temperatūru, pirms dzemdību stundās. Izmanto arī aknu un sirds saslimšanu izraisītu tūsku mazināšanai. Ir novērots ka palīdz reizēm labāk kā sintētiskie medicīnas preparāti. Izmanto arī pēc traumu anēmijas gadījumā
• Bērzu sula. Reimatisma, radikulīta un artrīta ārstēšanai. Lieto pa 1 gl 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Ārstēšanas kurs 6 nedēļas. Pēc 10-14 dienu pārtraukuma ārstēšanas kursu atkārto. Sula attīra organismu no urīnskābes un citām kaitīgām vielām. Normalizē vielu maiņas procesus.
• Darva. Izmanto ārīgai lietošanai kā 10-30% ziedi ādu saslimšanu (ekzēmu, kašķa u.c.) ārstēšanai. Darva ietilpst Višņevska u Vilkinsona ziežu sastāvos. Piemīt bakterocīda iedarbība.
• Lapu un pumpuru uzlējums. 2 ēdk lapas, 1 ēdk pumpuri, naža gals pārtikas soda, verdošs ūdens. Aplej, nostādina 1 stundu, izkāš. Palīdz aknu saslimšanu gadījumos. Lieto ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Svaigu lapu     uzlējumu izmanto arī nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā kā stimulējošu līdzekli.
• Pumpuru novārījums. 10 g pumpuri, 1 gl ūdens. Aplej, vāra 15 min, izkāš, pievieno ūdeni līdz 200 ml. Lieto smaganu iekaisumu, cingas, stomatīta gadījumā. Izmanto pie zobu sāpēm, uzliekot uz sāpošā zoba samitrinātu tamponu.
• Pumpuru novārījums. 1 tējk pumpuri, 1 gl ūdens. Aplej, vāra 30 min, izkāš. Lieto leikozes gadījumā. Lieto 2-3 ēdk 3-4  reizes dienā.
• Pumpuru ziede. Svaigus pumpurus liek kārtam: kārta pumpuri, kārta svaigs sviests, kārta pumpuri (pirksta biezumā), kārta sviests. Izvēlas māla vai keramikas trauku. Vāku cieši noslēdz. Uz diennakti novieto diezgam karstā vietā (piemēram, pie sakurinātas krāsns vai cepeškrāsnī). Šo ziedi nevar ilgstoši glabāt.
• Lapu novārījums. Lieto 3-4 reizes dienā pirms ēšanas nefrīta – nieru iekaisuma ārstēšanai.10 g bērzu lapas, 10 g upeņu lapas, 10 g sētložņi, 10 g lavanda, 10 g kadiķu ogas, 10 g apiņi, 10 g rožu ziedlapiņas, 20 g miltenes lapas, 20 g brūkleņu lapas, 20 g lielās ceļmallapas, 30 g nātru lapas, 40 g mežrozīšu augļi, 60 g meža zemeņu ogas, 30-60 g kosa. 1 ēdk masas aplej ar 300-400 ml verdoša ūdens, vāra 10-158 min, nostādina 2 stundas.
• Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, salvejas lapas, nātres. 2 ēdk masas aplej ar 2 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 20 min. Nostādina 30 min. Lieto pie ādas slimībām, izsitumiem. Lieto pa 1 gl. 2 reizes dienā 30 min. pirms ēšanas.
• Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, bārbeles augļi, asinszāle, pelašķi. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Lieto hroniska hepatīta gadījumā. Lieto pa 1/2 gl. 2 reizes dienā    15 min. pirms ēšanas.
• Lapu novārījums. 1 d bērzu lapas, 1 d mālļēpes lapas, 8 d kazenes lapas. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Piemīt laba urīndzenoša iedarbība, izrāda dezinficējošu un pretiekaisuma iedarbību uz urīnceļiem. Lieto pa 1 gl. 2 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas (no rīta un vakarā).
• Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, meža zemeņu lapas. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens. Nostādina 20-30 min. Lieto kā tēju sirds ritma saslimšanu ārstēšanai (tahikardija, ekstrasistole).
• Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, pieneņu saknes. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens,  vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Pastiprina kaitīgo vielu izdalīšanu no organisma ar urīnu, veicina vielu maiņas procesu atjaunošanos. Lieto pa 1 ēdk. 3 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas.
• Lapu novārījums. Tibetas medicīnas ieteikums ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. 3-4 g kaltēti bērzu pumpuri vai 6-8 g bērzu lapas aplej ar 50 ml verdoša ūdens, vāra 15-20 min, nostādina, izkāš. Lieto ½ gl 3-4 reizes dienā.
• Bērzu ogles. Ieteicams  pie ekzēmām, furunkuliem, tulznām u.c. ādas saslimšanām. Slimo vietu ieziež ar ķiploka sulu, pēc tam ar bērza ogļu un svaigu diždadža sakņu sulas maisījumu. Procedūra ilgst līdz 30 min.
• Bērzu ogles. Aktivizētas bērzu ogles izmanto kā absorbentu saindēšanās un baktēriju toksīnu mazināšanai organismā. Sasmalcinātā veidā var lietot dizentērijas, dispepsijas gadījumos arī kā antispazmātisku līdzekli.
• Miza. Bērza mizas – tāss virsējo kārtu pieliek pie strutainiem iekaisumiem. Labi izvelk strutas.
• Saknes. Piemīt antireimatisma un pretdrudža iedarbība.
• Pumpuru eļļa. Senatnē tika izmantota gonorejas ārstēšanai.
• Ziedi. Svaigu ziedu uzlējumu lieto sirds saslimšanu gadījumos. Parasti lieto neizkāstu. Devu nosaka individuāli, no 20 pilieniem līdz tējkarotei. Lieto 3 reizes dienā pirms ēšanas.        

TAUTAS TICĒJUMI

• Sevišķs spēks ir bērza pumpuriem un plaukstošai bērza lapai. Šo saritināto lapiņu dēvēja par Dieva stabuli .
• Citi ticējumi bērzu saista ar māti: ja lauž bērza galotni, mirst kāds no vecākiem.
• Ja sapnī cērt bērzu jeb redz viņu nolauztu, tad mirs vīrietis, bet ja redz priedi, tad sieviete.
• Bērzu izmantoja arī zīlēšanai: Jāņu naktī meitas sviež kroni bērzā, kuru reizi tas tur paliek, pēc tik daudziem gadiem dabūs precēties.
• Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad gara ziema. 
• Ja bērziem lapas stipri robotas, tad ziemā būs lielas sniega kupenas.
• Ja rudenī bērziem lapas nodzeltējušas un nobirst nost, tad gaidāms garš rudens.
• Ja bērzi savas lapas sāk mest no galotnes, tad gaidāma sekla ziema.
• Ja ziemā bērziem zari ir sarkani, tad sagaidāms vējputenis.   
• Ja bērziem lapas birst vēlāk nekā visiem kokiem, tad otrā pavasarī būs plūdi.
• Ja bērziem lapas nobirst pirms vecās Miķeļdienas, tad nākamo gadu būs zāle jau priekš Juradienas.
• Ja bērzs priekš Miķeļiem nodzeltē, tad nākamo gadu būs laba miežu raža. 
• Kad rudenī bērzs no apakšas dzeltē, tad pavasarī labība jāsēj vēlu, bet kad no augšas, tad agri.
• Kad rudenī purva bērzi dzelteni un meža bērzi zaļi, tad būs sausa vasara.
• Kad purva bērzi pirmie nodzeltē, tad nākamā vasarā ielejās gaidāma laba raža.
• Bērza virsotne nav jāgriež jaunām meitām, jo citādi apprecēs atraitnis.
• Kad rudenī purva bērzi dzeltāni un meža bērzi zaļi, tad būs sausa vasara.
• Kad purva bērzi pirmie nodzelt, tad nākošā vasarā ielejās gaidāma laba raža.
• Ja bērzs zied agrāk par alksni, būs sausa vasara.
• Ja pavasarī bērzi pirmie plaukst, tad gaidāma slapja vasara, bet ja alkšņi, tad sausa, un ja bērzi un alkšņi reizē, tad vidēja.
• Ja no bērza bieži krīt lapas, tad cilvēkiem un lopiem būs viegls gads.
• Bērza malka jācērt vecā mēnesī, tad ātri izkalst un labi deg.
• Bērzu cērt lietas kokiem trīs dienas jaunā mēnesī, tad viņš maz jāsmērē, bet pilnā jeb vecā mēnesī cirsts koks ir sauss un čīkst.
• Bērza lietas koki jācērt vecā mēnesī, egles – jaunā, tad būs viegli.
• Kad rudenī bērzs no apakšas dzeltē, tad pavasarī labība jāsēj vēlu, bet kad no augšas, tad agri.
• Ja rudenī bērzi no apakšas sāk dzeltot, tad tanī gadā veci vairāk mirst, ja no augšas, tad jauni vairāk.
• Ja bērzi savas lapas sāk mest no galotnes, tad gaidāma sekla ziema.
• Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad gara ziema.
• Ja bērziem lapas birst par visiem kokiem vēlāk, tad otrā pavasarī būs plūdi.
• Lapu koki jācērt vecā mēnesī, lai viņi būtu izturīgi un lai celmi nelapotu.
• Peramo slotu žagarus grieza no Jāņa dienas līdz Pētera dienai.
• Pirts slotas jāgriež vecā mēnesī.
• Ar sasmalcinātu bērza mizu apbārstīja strutojošās brūces.
• Melnā bērza piepe līdz pret audzējiem.
• Zaļas bērza lapas, apliktas ap miesu, izvelkot tūsku.
• Bērza lapu, noņemtu no pažagas vai pirts slotas, apslacina un uzliek uz augoņiem, tā sauktām suņanaglām. Lapai jāstāv tik ilgi, kamēr tā pati nokrīt.
• Pumpuru tēja un uzlējums ir žultsdzinēji, antiseptiķi, mazina tūsku, pat ja nekas cits nelīdz.
• Bērza slotas līdz pret locītavu iekaisumiem, reimatismu.
• Bērza sulas satur daudzas dzīvībai vērtīgas vielas un līdz pret podagru, artrītu, reimatismu, cingu, tūsku, angīnu, furunkulozi, sekmē grūti dzīstošu brūču un trofisko vāšu sadzīšanu.
• Bērza pumpuri lietojami pret vēdergraizēm. Apmēram pusstopa pudelē jāieber viens kortelis bērza pumpuru un pārējā tukšā vieta jāpiepilda ar spirtu, tādam maisījumam jānostāv aizkorķētam astoņas dienas. Pēc tam var lietot priekš jeb pēc ēšanas vienu ēdamu karoti reizē.
• Brandvīns, kur samērcēti bērzu pumpuri ir derīgs pret cauru vēderu.
• Bērza žagari jālasa priekš Jāņiem, ka nedabū aizlīgošanas. Tad viņi jāsasutina un jāpiesien pie sāpošas vietas, kur jūt kaulu sāpes. Ja šos žagarus aizlīgojot, tad viņi vairs dziedēšanai nederot.
• Lai no brūces «slikto gaļu» izdabūtu, jāber virsū bērza mizas pulveris.

Priežu pumpuri

Šogad gājienu pēc priežu pumpuriem nedaudz nokavēju, tāpēc sanāca ievākt tikai jau tādus paaugušus pumpurus. Sīkāk par šo dabas velti raksta http://www.termorelax.com/web/?id=401778 :

Priedei ir sena vēsture. Uz zemes tā parādījusies aptuveni 150 miljonus gadus sen. Pa šo laiku vairāk kārt ir mainījies planētas izskats: atnākuši un atkāpušies ledāji, parādījušies un izzuduši daudzu augu un dzīvnieku veidi, bet mūsdienu lieciniece – priede – pārvarējusi laiku, ieķeroties ar savām saknēm zemē un nodzīvojusi līdz mūsu dienām.

 Jau Senajā Grieķijā zināja par priedes dziednieciskajām īpašībām, par to rakstījis ir Teofrasts. No priežu sveķiem izgatavoja terpentīnu, ko izmantoja ārstnieciskiem nolūkiem. Senajā Ēģiptē sveķus izmantoja sarkofāgu aizzīmogošanai, tos izmantoja līķu iebalzamēšanai.

 Priede ir liels (garumā 5-30 m, retāk līdz 45 m) priežu dzimtas koks. Galvenā koku suga Latvijas mežos (ap 40% mežu kopplatības).

 Priežu pumpurus ievāc ziemā vai agri pavasarī, līdz tie nav sākuši intensīvi augt, vēl nav uzbrieduši un atvērušies. Ar nazi nogriež no nocirstiem kokiem meži izciršanas vietās. No augošiem kokiem ievācot pumpurus izvēlas koka sānu zarus.

 Kaltē telpās ar labu ventilāciju izliekot 3-4 cm biezā kārtā uz auduma vai papīra. Nav vēlama kaltēšana žāvētavās ar mākslīgo apsildīšanu un uz bēniņiem kam ir bleķa jumts (pumpuros esošie sveķi kust un izgaro, pumpuri atveras). Kaltēšanas noslēgumu nosaka pēc pumpuru lūšanas stadijas. Lūzuma vietā pumpuriem ir jābūt sausiem. Labos laika apstākļos pumpuri izžūst pa 10-15 dienām. Kaltēta pumpuru produkcija sastāda 33-40% no svaigas tikko savāktas masas.

 Pumpurs veidots no vairākiem mazākiem pumpuriņiem, kur vidējais ir nedaudz lielāks par pārējiem. Pumpura virskārta klāta ar zvīņveidīgām lapiņām, kas salīmētas savā starpā ar sveķiem. No ārpuses tie ir nedaudz rozā, dzeltenbrūnā nokrāsā, lauzuma vietā tie ir zaļi vai dzeltenbrūni.

 Piemīt rūgtena garša un aromātiska, sveķaina smarža.

 Kaltētos pumpurus glabā sausās, aptumšotās, vēsās un labi vēdināmās telpās. Glabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs

 Pumpuri satur ēterisko eļļu (līdz 0,36%), kuru sastāvā ietilpst pinēns, limonēns, borneols, kadenēns, bornilacetāts. Satur vēl sveķus, cieti, miecvielas un rūgtvielu (penicikrīnu), nenozīmīgu daudzumu alkaloīdus, nedaudz C un K vitamīnus. Šo vielu daudzums atkarīgs no koka vecuma, augsnes un vietas, laika apstākļiem. Ir novērots, ka vairāk bioloģiski aktīvās vielas satur divgadīgi un trīsgadīgi koki un produkcija, kas ievākta ziemā un agrā rudenī.

Farmakoloģiskās īpašības

 Pumpuru novārījumi iedarbojas kā atkrēpošanu veicinošs līdzeklis uzbudinot elpošanas ceļu epitēlija sekretorās funkcijas. Mazinot krēpu viskozitāti, stimulējot skropstainā epitēlija funkcijas. Krēpu viskozitāte ir atkarīga no glikoproteīdiem kurus elpošanas ceļos sintezē un izdala dziedzerepitēlijs. Krēpu konsistence ir atkarīga arī no to sastāvā esošo baktēriju antigēnu daudzuma. Bez tam pumpuru novārījums satur vielas, kas dezinficē krēpas un izrāda pretvīrusu un antimikrobu iedarbību.

 Pumpuriem piemīt arī urīndzenoša un žultsdzenoša īpašība, līdzīgi kā jebkuram citam augam kas satur ēteriskās eļļas.

 Piemīt pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība.

Pielietojums

• Līdzeklis pret klepu pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanām. Priežu pumpurus iekļauj krūšu tēju sastāvos.
• Kā atkrēpošanas un dezinfekcijas līdzeklis pie hroniskiem bronhītiem, plaušu abscesiem, plaušu saslimšanām, ko pavada biežas ar pūšanas smaku, grūti atklepojamas krēpas.
• Kā vieglu urīndzenošu un žultsdzenošu līdzekli (pagatavo10,0:200,0) izmanto pie nierakmeņu slimības pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pēc ēšanas.
• Pumpuru novārījumu - Decoctum turiones Pini (1:10) izmanto inhalācijās un kā kakla skalošanas līdzekli pie angīnas, hroniska tonzilīta un akūtām respiratorām saslimšanām.
• Pumpuru un skuju ekstraktu izmanto vannu peldēm. Tikpat labi var izmantot svaigas skujas un pumpurus. Šādas vannu peldes lieliski nomierina nervu sistēmu.
• Pagatavo maisījumu ko lieto pie osteohondrozes. Svaigi vāktus pumpurus nomazgā un apžāvē. Samaļ gaļasmašīnā un sajauc ar cukuru (attiecībā 2:1). Maisījumu sapilda stikla traukā, noslēdz un novieto ledusskapī uz 2 nedēļām. Kad trauka saturs maina krāsu no zaļgana kļūstot par brūnganu, zāles ir gatavas. Lieto pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā, lēni izsūkājot un norijot. Maisījumu var glabāt ilgi, lietošanas kurss ir 2-3 nedēļas.
• Maisījums aknu un žultspūšļa attīrīšanai. Ņem iepriekš rūpīgi nomazgātus 3 svaigus priežu pumpurus, gabaliņu priežu sveķus (1 lata diametrā) un ½ vārošu pienu. Komponentus sajauc un ielej termosā, nostādina 3-4 stundas, pēc tam izkāš. Šo „priežu pienu” dzer pa 1 glāzei no rīta tukšā dūšā un vakarā pirms nakts miega. Lietošanas kurss 1-2 mēneši.
• Pie sausa, bieži mokoša klepus ar apgrūtinātu elpošanu palīdze šādas maisījums. Ņem pa 20 g salvijas lapas, anīsa sēklas, priežu pumpurus, altejas sakni, lakricsakni. 1 ēdamkaroti augu maisījumu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Nostādina 3-4 stundas. Lieto pa 2 ēdamk. ik pēc 2-3 stundām.
• Pie saslimšanām ko pavada biezas, nelabas (puvuma) smakas krēpas palīdzēs maisījums no 20 g rasenes lakstiem, 20 g mārsila (timiāna) lakstiem, 20 g priežu pumpuriem, 10 g purva zaķpēdiņu lakstiem, 15 g ceļteku lapām. 1 ēdamkaroti augu maisījumu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Nostādina 20 minūtes. Lieto pa ¼ glāzes 4-5 reizes dienā.
• Pie bronhiālās astmas noderēs maisījums no 40 g priežu pumpuru, 30 g ceļteku lapu, 20 g māllēpju lapu un ziedu, 20 g fenheļa sēklu. 1 ēdamkaroti augu maisījumu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens. Nostādina 1 stundu. Lieto pa ¼ glāzes 4-5 reizes dienā pēc ēšanas.

Profilaksei

• Uzlējumu un novārījumu lietošana profilaktiskiem mērķiem rudens un ziemas periodā. Pasargās bērnus no saaukstēšanās un vīrusu saslimšanām, uzlabosies imūnsistēmas darbība.
• Pagatavošana. 2 ēdamk. pumpurus aplej ar 1 litru ūdens. Vāra 10 minūtes noslēgtā traukā uz lēnas uguns.. Nostādina 30 minūtes. Bērniem ieteicams lietot pa 1/5 glāzes 3 reizes dienā, pusaudžiem pa ¼ glāzes. Lietošanas kurss no 2 nedēļām līdz 2 un vairāk mēnešiem.

Novārījuma pagatavošana

• 1 ēdamk. priežu pumpurus ievieto katliņā un aplej ar vienu glāzi verdoša ūdens. Karsē ūdens vāroša peldē 30 minūtes. Atdzesē istabas temperatūrā 15 minūtes, izkāš un pievieno vārītu ūdeni līdz sākotnējam līmenim. Lieto pa trešdaļai glāzes 2-3 reizes dienā pēc ēšanas. Pie nierakmeņu un žultspūšļa saslimšanām lietošanas kurss ir ne mazāk kā 3 nedēļas.
• 25-30 g pumpurus vāra 10-15 minūtes piena un ūdens maisījumā (1:1). Lieto pa 100 g 3-4 reizes dienā saaukstēšanās gadījumā. Vārīšanas laikā garaiņi ieteicami elpošanai.

Uzlējuma pagatavošana

• Pumpurus nostādina uz degvīna vai spirta un lieto pie aknu saslimšanām, gastrītiem, plaušu tuberkulozes. Inhalācijām uz kā skalošanas līdzekli pie angīnas un augšējo elpošanas ceļu katarām.
• Uzlējumu pagatavo ņemot 1 ēdamk. pumpurus, aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens (vai 10 g pumpurus un 200 ml verdoša ūdens), nostādina 15-20 minūtes siltā vietā. Izkāš un glabā ne ilgāk kā 2 diennaktis vēsā vietā. Priekš inhalācijām ņem 2-3 ēdamk., priekš skalošanas 2-3 tējkarotes  uzlējumu uz 1 glāzi silta ūdens.
• Ūdens uzlējumu izmanto kā organismu vispārstiprinošu līdzekli.
• Pret klepu. Uzvāra ½ litru pienu un pievieno 1 ēdamk. pumpurus. Ietin siltā drāna un novieto siltā atdzesēties līdz brīdim kad uzlējums ir viegli silts. Šo uzlējuma daudzumu izder dienas laikā.
• Pret klepu. 20 g lakricsakne, 20 g anīsa sēklas, 20 g salvijas lapas, 20 g priežu pumpuri. Uzlējumu lieto siltā veidā pa ¼ glāzes 4-6 reizes dienā pirms ēšanas.
• Pielieto ar labu efektu pie bronhīta, klepus, bronhiālās astmas, hroniskas pneimonijas. Vienādās devās ņem maura sūrenes lakstus, anīsa sēklas, diļļu sēklas, priežu pumpurus, mārsila (timiāna) lakstus, lakricsakni. 4 tējkarotes augu maisījuma aplej ar ½ novārītu vēsu ūdeni. Nostādina 2 stundas, tad uz lēnas uguns 2-3 minūtes vāra. Atdzesē un nokāš. Dzer pa ½ glāzei 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

Tautas ticējumi

• Ja priedei aug līdzās resns zars, tad priedei ir divas serdes, un tādu koku sauc par uguns koku. Ja uguns koku iebūvē ēkā, tad tādu ēku nosper pērkons.
• Ja būs lietus, tad priedēm miza paliek sarkanāka. Ja drīz būs labs laiks, tad miza priedēm paliek dabiska.
• Ja priedes ziemā smagi šņāc, tad būs atkusnis.
• Kad priedēm no jaunajiem pavasara augumiem sāk spalviņas birt, jābeidz miežu sēšana; vēlāku sēti mieži vairs labi nenogatavosies.

Vannu peldes

 Aromātiska vanna no piparmētrām un priežu pumpuriem. Maisījumu vāra nelielā ūdens daudzumā 10 minūtes. Nostādina un izkāš. Novārījumu pievieno vannas peldes ūdenim.  Vannas peldes ilgums 10 – 15 minūtes. Ūdens siltums vannā ir jāizvēlas katram pēc savas patikas, vēlams pēc iespējas siltāks.

 Aromātiska vanna no priežu pumpuriem, melisas, pelašķa, vībotnes vai vērmeles, raudenes, piparmētras, un smaržīgās kalmes lapām. Ņem no katra auga pa 20 gramiem un 10 minūtes vāra uz lēnas uguns noslēgtā traukā 10 litros ūdens. Pēc tam izkāš un pievieno vannai.

Gaiļbiksītes

 Šis augs ir jau iepazīts dažus gadus atpakaļ, kad pirmo reizi mani pacienāja ar tēju patīkami dzeltenā krāsā. Arī pēc garšas iepatikās uzreiz. Tad arī katru gadu sāku jau uzmanīgāk skatīties, kur viņas varētu salasīt. Jāsaka, ka tas nebija grūti, jo izrādās, ka viņas tepat Siguldā arī aug tīri skaisti. Blakus serpentīna ceļam ielejā ir lasītas un tālāk vienā pļaviņā arī diezgan daudz saaugušas. Varbūt ne ļoti daudz, bet šogad es varēju salasīt arī nedaudz kaltēšanai. Kas tad tas īsti ir par augu. Te raksta wikipēdijā:

Gaiļbiksīte (latīņu: primula veris; angļu: cowslip, krievu: первоцвет весенний) ir daudzgadīgs Prīmulu dzimtas lakstaugs.

Augums neliels, 15 līdz 30 cm. Lapas sakārtotas rozetē, veselas, otrādi olveidīgas. Lapas garums kopā ar kātu līdz 20 cm, platums līdz 6 cm. Lapas pēc ziedēšanas kļūst lielākas, krokojas. Lapas plātne pāriet spārnainā kātā. Stumbrs (ziednesis) stāvs, 10 — 30 cm garš ar 5 — 10 nokareniem ziediem. Ziedi sakopoti čemurā. Zieda kauss stobrveida, pūkains. Ziedi dzelteni. Zied maijā, jūnijā. Auglis — olveidīga pogaļa.

Ārstniecības augs. Satur saponīnu, glikozīdus, A un C vitamīnu. Lieto galvenokārt par atklepošanas līdzekli. Izmanto migrēnas, podagras, reimatisma ārstēšanā, pret bezmiegu un klepu. Var būt kairinošs cilvēkiem, kuri ir pret to alerģiski.
Gaiļbiksītes lapas tiek izmantotas spāņu virtuvē kā lapu salāti. Anglijā ziedus izmanto pašdarināto vīnu aromatizēšanai. Iecienīts dekoratīvais augs.

Avots:  http://lv.wikipedia.org/wiki/Gai%C4%BCbiks%C4%ABte

Daudz informācijas par gaiļbiksītēm ir šajā mājas lapā: http://www.termorelax.com/web/?id=401722

Kā vienas no pirmajām puķēm, kas uzzied, sniegam nokūstot, ir dažādu krāsu prīmulas. To vidū dziedniecības nolūkā īpaši noder savvaļas forma – gaiļbiksītes.
 Senie grieķi šo ziediņu dēvēja par 12 dievu ziedu, uzskatot, ka tas ir ārstnieciskais augs no Olimpa kalna. Gaiļbiksītes zied no aprīļa līdz maijam, sēklas nobriest jūnijā jūlijā.
 Dziedniecībā noder viss augs. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc kad augs beidz ziedēt, jo tad tajās ir visvairāk vitamīnu. No kaltētām lapām sajūtama viegla medus smarža. Garša sākumā saldena, pēc tam rūgtena. Saknes vāc rudenī vai arī ļoti agri pavasarī.

 Lapas var lietot kā salātus – pēc uzturvērtības tās daudzkārt pārspēj dārza zaļos salātus. Šie pirmie zaļumi ļoti noderīgi visiem veselajiem, bet jo sevišķi – slimajiem, tajā skaitā vēža slimniekiem, kad pavasaros viņu organisms izjūt krietnu vitamīnu badu, kad nepieciešami mikroelementi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Pāris lapiņu ir pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka organisma nepieciešamību diennaktī pēc C vitamīna. Ne jau velti Anglijā un Holandē prīmulu audzē sakņu dārzos kā salātu augu. Ziemā kaltētu lapu pulveris noder kā vitamīniem bagāta piedeva pie zupām, mērcēm, kartupeļu biezeņa.

 Augs satur aktīvās bioloģiskās vielas – C (līdz 1100 mg/ 10 g), A (līdz 3 mg% karotīns),E vitamīnus, saponīnus (līdz 2% lapās un līdz 10% saknēs), flavonoīdus, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, miecvielas. Ziedos aktīvās vielas ir vairāk nekā saknēs.

Ārstniecības augs. Satur saponīnu, glikozīdus, A un C vitamīnu. Lieto galvenokārt par atklepošanas līdzekli. Izmanto migrēnas, podagras, reimatisma ārstēšanā, pret bezmiegu un klepu. Var būt kairinošs cilvēkiem, kuri ir pret to alerģiski.
Gaiļbiksītes lapas tiek izmantotas spāņu virtuvē kā lapu salāti. Anglijā ziedus izmanto pašdarināto vīnu aromatizēšanai.
Iecienīts dekoratīvais augs.

Gaiļbiksītes var pavairot ar sēklām vai dalot cerus. Sēklas sēj vēlu rudenī, kastītēs vai gruntī. Pavasarī, kad augi sasnieguši ~ 4 cm augstumu, tos izstāda 10 — 15 cm attālumā patstāvīgā vietā. Augiem patīk noēnota vieta un auglīga augsne.

 IEDARBĪBA UN PIELIETOJUMS

 Gaiļbiksītes lieto arī hronisku vēdera aizcietējumu gadījumos, tāpat kā urīnu dzenošu līdzekli. Augam ir vāji nomierinošs un iemidzinošs iespaids. Turklāt tautas medicīnā gaiļbiksītes lieto neiralģiju, neirožu, migrēnas reizēs, menstruālā cikla nojukšanas gadījumos, pie klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju, emocionāli nestabiliem, jutīgiem pret laika maiņām, kā arī sirgstošiem ar migrēnu un galvas reiboņiem. Saknei piemīt sviedrējošas, karstumus mazinošas un atkrēpošanu veicinošas īpašības.

 Saponīnus saturošos augus pirmām kārtām izmanto pie klepus, īpaši pie sausa un lēkmjveida klepus, kad ir problēmas ar atkrēpošanu. Ieteicams lietot arī pie tā saucamā „vecuma” klepus, kas veidojas mazinoties sirds saraušanās spēkam, kā rezultātā pasliktinās asins pieplūde plaušām. Tas noved pie nepārtrauktas ieklepošanās. Šādos gadījumos nepieciešams ne tikai atvieglot klepus reizes, bet arī vienlaicīgi iedarboties uz asinsriti, priekš kā nepieciešams parūpēties par pastiprinātu šķidruma izvadīšanu no organisma.  Jāatzīmē, ka tieši tā iedarbojas gaiļbiksīšu uzlējums.

 Daudzas tautas gaiļbiksītēm ir piedēvējušas īpašu maģisku spēku. No senajiem ķeltiem un galliem tiesības vākt šo augu bija vienīgi par druīdiem sauktajiem priesteriem. Viens no savākto ziedu pielietojuma veidiem bija mīlas dzēriena izgatavošana. Tos vārīja kopā ar verbenu, mellenēm, rudziem, āboliņu, dažiem citiem tonizējošiem augiem un medu. Ticība šāda dzēriena visspēcībai ilga gadu tūkstošiem. Arī mūsu dienās gaiļbiksītes izmanto dzimumaktivitātes veicināšanai: ņem 4 ēdamk. gaiļbiksītes, 4 ēdamk  zeltsaknes jeb rodiolas sakni, 4 ēdamk marālsakni, 3 ēdamk - egļu skujas, 3 ēdamk - priežu pumpurus, 2 ēdamk - bērzu pumpurus. Visu pārlej ar 300 g degvīna, cieši aizvāko, ļauj iestāvēties 3 nedēļas tumšā vietā, periodiski saskalojot. Dzer pa 1 tējk. 2 reizes dienā pie tējas. Tāds līdzeklis nostiprina imunitāti, regulē nervu sistēmas darbību un veicina dzimumaktivitāti.

 KĀ PĀRTIKAS AUGS

• Gaiļbiksīšu degvīns. 1 ēdamk. kaltētu sakņu, 1 tējk. ar kaudzi kaltētu lapu, 100 g cukura, 1 litrs degvīna, 1 glāze ūdens. Sasmalcinātus augus pārlej ar degvīnu, pievieno ūdenī izšķīdinātu cukuru, aizvāko un ļauj iestāvēties 2 nedēļas.
• Gaiļbiksīšu salāti. 100 g svaigu lapu, 80 g vārītas bietes, 25 g sīpolloku, 20 g krējuma, sāls pēc garšas.
• Gaiļbiksīšu omlete. 100 g svaigu lapiņu, 4 olas, 20 g tauku, 60 g salda krējuma, sāls pēc garšas.
• Gaiļbiksīšu zupa. 160 g lapu, 40 g putraimu, 20 g burkānu, 30 g sīpolu, 20 g tauku, garšvielas. Vispirms uzvāra putraimus, tad pievieno sasmalcinātus burkānus, sīpolus un garšvielas un vāra, līdz gatavs. Īsi pirms vārīšanās beigām pieliek sakapātas gaiļbiksīšu lapas.
• Rīsu sacepums ar gaiļbiksītēm. 100 g rīsu, 40 g rozīņu, 1 ola, 80 g biezpiena, 4 g sakņu pulvera, 40 g krējuma, 20 g tauku, 30 g smalkā cukura, sāls. Izvāra rīsu biezputru, tad pievieno tai biezpienu, gaiļbiksīšu sakņu pulveri, rozīnes un olu, kura saputota ar cukuru. Samaisa, liek uz pannas 3 cm biezā kārtā, virsu nosmērē ar olas un krējuma maisījumu, cep plītskrāsnī. Pasniedz ar sviestu, krējumu vai saldo mērci.
• Tomātu – gaiļbiksīšu mērce. 10 g lapu pulvera, 20 g asās tomātu mērces, 1 ēdamkarote ūdens. Pulveri pārlej ar ūdeni, pievieno tomātu mērci, samaisa un ļauj iestāvēties 2 stundas. Lieto kā piedevu gaļas ēdieniem.
• Kaltētus ziedus un lapas saberztus pulverī izmanto zaļā sviesta vai biezpiena pagatavošanai. 
• Salāti. 100 g dižpērkones saknes, 50 g gaiļbikšu lapas, 2 ēdamk. augu eļļa. Dižpērkones saknes izrok pirms ziedēšanas. Attīra no mizas un samaļ.
• Zupa no pļavas plostbārža, pienenēm, usnēm (mīkstpienes). Uz 100 g mīkstpieņu, pieneņu, plostbārža lapu masa,  50 g gaiļbikšu lapas, 50 g skābenes, 1,5 litri gaļas buljons, 0,5 glāze skābs krējums, 1 vārīta ola.
• Pasta no gaiļpiešu lapām. 4 ēdamk. biezpiens, 100 g kausētais siers, 10 g svaigas gaiļpiešu lapas, dilles, sāls.
• Svaigo lapu vietā var izmantot kaltētu lapu pulveri.
• Salāti. 400 g gaiļpiešu lapas, 520 g vārītas galda bietes, 100 g sīpolloki, 80 g skābs krējums, sāls. Pirms pasniegšanas gatavos salātus ievieto ledusskapī uz 10 minūtēm.
• Gaiļpiešu, pētersīļu, sīpolu salāti. 200 g gaiļpiešu lapas, 200 g pētersīļu zaļumi, 100 g sīpolloki, 75 g augu eļļa, sāls pēc garšas.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

•  Uzlējums pie saaukstēšanās, angīnas, bronhīta, gripas. 2-3 ēdamk. kaltētas lapas, ½ litrs verdošs ūdens. Aplej un nostādina 2 stundas. Lieto pa 2 ēdamk. 4 reizes dienā pirms ēšanas.
• Uzlējums pie migrēnas, galvas sāpēm, vieglas histērijas. 10 g kaltēti ziedi vai 20-30 g lapas, ½ litrs verdoša ūdens. Uz nakti noliek siltā vietā ievilkties. Lieto pa ½ glāzei 3 reizes dienā. Uzlējums iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu, ir viegla miega līdzekļa iedarbība, mazina pastiprinātu uzbudinātību.
• Parastā tēja. Gaiļbiksīšu lapiņas var gatavot kā parasto tēju. Lieto pa 1/2 glāzei 3 – 4 reizes dienā kā vispār stiprinošu līdzekli hipovitaminozes, anēmijas, vispārēja vājuma reizēs. Gaiļbiksītes nav kaitīgas, pat ilgstoša to lietošana neradīs nekādas blakus parādības.
• Novārījums. 8 tējk. ziedi, 2 glāzes auksta ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties, izdzer dienas laikā, Lieto kā urīnu dzenošu, vēdera izeju viegli rosinošu un nomierinošu līdzekli. Sniegs atvieglinājumu arī pie plaušu slimībām, bezmiega, galvas reiboņiem, sirds pārsitieniem, reimatisma un podagras.
• Uzlējums pie elpošanas orgānu saslimšanām. 1 ēdamk. lapu un 1 ēdamk. sakņu, pārlej ar 1/2 verdoša ūdens, nostādina, pieliek medu pēc garšas. Izdzer siltu 3 – 4 reizēs dienas laikā.
• Uzlējums pie epilepsijas. Vienādās devās gaiļbiksīšu, lavandu, piparmētru lapu un baldriāna saknes. 1 ēdamk. maisījuma pārlej ar 1 glāzi verdoša ūdens, nostādina 20 – 30 min. Lieto pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā (smagos gadījumos – pa glāzei).
• Uzlējums pie ādas bāluma un sausuma. Pa 1 ēdamk. gaiļbiksīšu, salviju un pelašķus, pārlej ar 1 litru verdoša ūdens, nostādina. Lieto pa 1/2 glāzei 6 reizes dienā. Var pieliet arī vannas ūdenim, tikai tad viss jādubulto.
• Uzlējums atkrēpošanas veicināšanai. 30-40 g saknes, 1 litrs ūdens. Lieto pa ½ glāzei 2-3 reizes dienā pie sausa klepus un bronhīta.
• Uzlējums. 20 g ziedi, 1 litrs ūdens. Vai 40-60 g ziedi un lapas, 1 litrs ūdens. Lieto pie klepus, bronhīta, iesnām, saaukstēšanās. Lieto arī deguna eju (nāsu) skalošanai. Šo uzlējumu lieto arī pie hroniskiem aizcietējumiem, migrēnas un kā urīndzenošu līdzekli. Bērniem šis uzlējums iedarbojas kā vieglas miega zāles. Ir novērots ka pie migrēnas mazinās nepatika pret gaismu un pamazām pāriet sāpes. Lieliski izmantojams gadījumos kad organismam nepieciešamas papildus C vitamīna devas.
• Tēja pie klepus un saaukstēšanās. 30 g gaiļbiksīšu saknes vai ziedi, 10 g anīsa sēklas, 10 g malvas lapas, 10 g fenhelis. 2 tējk. maisījuma aplej ar ¼ litra verdoša ūdens. Nostādina 10 min. Saldina ar medu. Dzer kamēr vēl silts.

____________________________

Beidzot ir klāt pavasaris, tāds, kādu mēs to mīlam – silts, sazaļojis un pilns dažādu krāšņu ziedu pļavās. Tagad ir īstais laiks ievākt dažādus ārstniecības augus, jo tie zied tikai pavasarī. Viens no šādiem augiem ir gaiļbiksīte. Tās satur daudz A un C vitamīna (citviet literatūrā rakstīts, ka satur arī E vitamīnu), saponīnu, miecvielas, flavonoīdus, ēteriskās eļļas un organiskās skābes.  Ziedos visu šo aktīvo vielu ir vairāk kā saknēs, taču visas auga sastāvdaļas ir izmantojamas. Tomēr, vācot šī auga lapas ar plikām rokām, it kā varot viegli apdedzināties – rokas kļūstot sarkanas un sūrst. Man gan pašai nav nācies neko tādu piedzīvot, taču piesardzības nekad nevar būt par daudz, var uzvilkt rokās cimdus.

Ko tad iesākt ar šo augu? To lieto galvenokārt kā atklepošanas līdzekli, taču tam ir arī citi pielietojumi – pret migrēnu, podagru, reimatismu un bezmiegu. Citā literatūrā rakstīts, ka gaiļbiksītes lieto arī hronisku vēdera aizcietējumu gadījumos, arī kā urīnu dzenošu līdzekli. Augam ir vāji nomierinošs un iemidzinošs iespaids. Turklāt tautas medicīnā gaiļbiksītes lieto neiralģiju, neirožu, menstruālā cikla nojukšanas gadījumos, pie klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju, emocionāli nestabiliem, jutīgiem pret laika maiņām, kā arī sirgstošiem ar galvas reiboņiem. Saknei piemīt sviedrējošas, karstumus mazinošas un atkrēpošanu veicinošas īpašības. Saknes gan vāc vai nu agrā pavasarī, vai arī rudenī. Ja tā padomā, ja šī tēja garšo, tad to var lietot, kad vien sirds kāro, jo tā palīdz pret tik daudzām lietām!

Gaiļbiksītes lapas tiek izmantotas spāņu virtuvē kā lapu salāti. Anglijā ziedus izmanto pašdarināto vīnu aromatizēšanai. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc kad augs beidz ziedēt, jo tad tajās ir visvairāk vitamīnu. No kaltētām lapām sajūtama viegla medus smarža. Lapas var lietot kā salātus – pēc uzturvērtības tās daudzkārt pārspēj dārza zaļos salātus. Šie pirmie zaļumi ir ļoti noderīgi visiem veselajiem, bet jo sevišķi – slimajiem, tajā skaitā vēža slimniekiem, kad pavasaros viņu organisms izjūt krietnu vitamīnu badu, kad nepieciešami mikroelementi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Pāris lapiņu ir pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka organismu ar nepieciešamo C vitamīna devu dienā. Tomēr šis augs var būt kairinošs, to nevajadzētu lietot grūtniecēm un cilvēkiem, kas nepanes aspirīnu.

Ir vairāki veidi, kā šo augu izmantot. Pirmais ir tas vienkāršākais – savākt lapiņas, ziedus, saknes un tās izkaltēt. Tāpat var veidot arī uzlējumu. Viena no receptēm ir šāda: trīslitru burku pielasa pilnu ar gaiļbiksīšu ziediem, uzlej baltvīnu un tur saulē. Ik pa laikam burku pakrata. Ja nostāv līdz rudenim, izvilkumam ir aprikožu garša. Lieto trīs reizes dienā pa malkam. Burkai var likt plastmasas vai metāla vāciņu. Pēc pirmajām garšošanas reizēm vīnu var papildināt (ar to domāts, ka var pieliet vīnu klāt burkā, nevis papildināt glāzi, tas tomēr ir ārstnieciskiem nolūkiem)

Te esmu salicis, lai kaltētos :) no kaltētiem ziediem neesmu vēl tējas taisījis, tikai no svaigiem ziediem, šogad izmēģināsim arī kaltētos augus. 

Māllēpes

Māllēpes

Doma lasīt kādus ārstniecības augus bija jau sen. Bet līdz šim īsti neīstenota. Šogad pēkšņi vecākā meita Katrīna, lai atmaksātu parādu, sāka lasīt māllēpes. Padomāju, ka tas varētu būt labs iesākums :) Redzēs kābūs turpmāk.
Māllēpes Katrīna salasīja Siguldā, pļaviņā pa ceļam uz Mākslas skolu.





Māllēpes ziedi.
Māllēpju tēju iekšķīgi lieto pret elpošanas ceļu slimībām, lai dezinficētu, mazinātu iekaisumu un veicinātu atkrēpošanos, kā arī kuņģa – zarnu trakta saslimšanas gadījumā kā savelkošu līdzekli. Tautas medicīnā māllēpes bieži ir sviedrēšanas un krūšu tēju sastāvdaļa. 
Lietošana.
1 ēd.k. drogas aplej ar glāzi karstu ūdeni. Ļauj ievilkties 30 minūtes. Nokāš. Dzer stipri siltu 1/3 - 1/2 glāzes 3 x dienā pirms ēšanas. 
Drogu uzglabāšanas ilgums.
1 gads
Avots.
Grāmata - H.Rubine, V.Eniņa "Ārstniecības augi", izdevniecība Zvaigzne ABC, 2004.g. (pārpublicēts no http://pukuzirnis.blogspot.com/)

Māllēpes - Tussilago farfara L.

Kad debesīs dzirdami cīruļu traļļi, pavasara salam spītējot, uzzied māllēpe - Tussilago farfara. Tulkojumā no latīņu valodas, tas nozīmē - klepu izdzinošs, tātad, tos lieto plaušu iekaisuma, bronhīta, emfizēmas, silikozes, tuberkulozes gadījumos kā palīglīdzekli, lai veicinātu atklepošanos, mīkstinātu sausu klepu. Māllēpes ziedu kurvīšus vāc tikko tie atvērušies, vēlāk vākti ziediņi pēc izžāvēšanas pārvēršas pūkās un nav derīgi lietošanai. Praktiski to var izpildīt, ja katru dienu vienā un tai pašā vietā nolasa visus ziedus, neļaujot tiem pārziedēt.

Ņem 2 ēd. karotes ziedu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes. Lieto pa 1ēd. karotei 6-8 reizes dienā. 
Jāatzīmē, ka māllēpes ziedu atklepojošais efekts izpaužas ar bronhu tonusa pastiprināšanos, tāpēc tos nav ieteicams lietot bronhiālās astmas gadījumā.

Māllēpes lapas ir kritušas nežēlastībā, pētnieki tajās ir atraduši vielas, kuras var izraisīt audzējus, tāpēc tās nevācam un neizmantojam.

 Māllēpes - Tussilago farfara L.

Māllēpes ir ārstniecisks augs. Par to jau zināja Senās Romas laikos. Ne velti tā zinātniskais nosaukums ir Tussilago – no latīņu „tussis” - klepus. Plaši savā praksē lietoja jau Dioskorīds, Plīnijs un Hipokrāts. Tiek uzskatīts arī par labu medusaugu.
 Ārstnieciskiem mērķiem parasti vairāk ievāc lapas, retāk ziedus.
 Ziedus vāc pilnā plaukumā (aprīļa beigās, maijā), bet ne noziedējušus – nedrīkst klāt būt balti kausmatiņi. Turklāt izmanto tikai pašus kurvīšus bez kātiņiem.
 Lapas sāk vākt 2 – 3 nedēļas pēc tam, kad ziedkurvīšos izveidojušās sēklas, tas ir, jūnijā jūlijā. Šajā laikā lapas ir pilnībā jau attīstījušās ar vienmērīgi zaļu nokrāsu lapu virspusē. Vēlākā laikā uz lapām parādās rudi plankumi. Vācējiem jāuzmanās, lai nesajauktu māllēpju lapas ar neīstajām tūsklapēm, jo abas ir stipri līdzīgas.
 Kaltētam augam ir rūgtena garša un praktiski nav smaržas.

 Ziedos ir konstatēti fitosterīni, miecvielas, dzeltenais pigments.
 Lapās – rūgtais glokozīds, askorbīnskābe (5 mg%), polisaharīdi, organiskās skābes, ēteriskā eļļa, miecvielas (līdz 17%), karotinoīdi (5,18 mg%), gļotas (līdz 10%), tanīns (līdz 17%), mikroelementi selēnu, cinku, hromu, sudrabu.

IEDARBĪBA UN PIELIETOJUMS

 Medicīniskajā praksē māllēpju novārījumu iekšķīgi lieto pret elpošanas ceļu slimībām, lai dezinficētu, mazinātu iekaisumu un veicinātu atkrēpošanos, kā arī kuņģa – zarnu trakta saslimšanas gadījumā kā savelkošu līdzekli.
 Tautas medicīnā māllēpes bieži ir sviedrēšanas un krūšu tēju sastāvdaļa. Lapu novārījumu vai sulu lieto arī pie plaušu tuberkulozes, bronhītiem, plaušu karsoņiem, epilepsijas, malārijas, alerģijām, tūskas, aizdusas, sirds, nieru un urīnpūšļa kaitēm. Iekšķīgi nebūtu vēlams lietot ilgāk kā 6 nedēļas gadā (kopumā).

• Lapu sulu lieto kā žultsdzenošu un sviedrējošu līdzekli.
• Kaltētu lapu pulverim piemīt antimikroba iedarbība, aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.
• Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai lapas svaigā veidā) izmanto pret dažādām ādas kaitēm, augoņiem, vēnu iekaisumiem, čūlām, mastīta, apdegumiem, kā arī matu stiprināšanai blaugznu gadījumā.
• Lai mazinātu galvas sāpes svaigas lapas ar gludo pusi liek uz pieres.
• Uzlējumu izmanto kakla skalošanai pie angīnas un citiem kakla iekaisumiem. 
  Sausas sasmalcinātas lapas smēķē, ja ir apgrūtināta elpošana, kā arī lai mazinātu aizdusu vai zobu sāpes.
• Izvilkums. 1 ēdamk. sasmalcinātas lapas, 1 glāze (200 ml) verdoša ūdens. Ūdens peldē karsē 15 minūtes, ļauj istabas temperatūrā atdzist un iestāvēties 45 minūtes. Izdzer dienas laikā 2 – 3 reizēs, 1 stundu pirms ēšanas.
• Novārījums. 1 ēdamk. sasmalcinātas lapas un ziedi, 1 glāze (200 ml) verdoša ūdens. Vāra 10 minūtes, ļauj istabas temperatūrā atdzist 10 – 15 minūtes, pēc tam izkāš un lieto pa ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā. Novārījumu var uzglabāt 2 dienas.
• Sula. Sulai lapas rūpīgi nomazgā, uz mirkli iegremdē verdošā ūdenī, tad samaļ un no iegūtās masas izspiež sulu. Gatavai sulai pievieno tik pat daudz vārīta ūdens (attiecība 1:1) un 1 – 2 minūtes pavāra. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas 7 – 10 dienas.
• Pie galvas sāpēm. Apsien ap galvu lapas ar «vēso», tas ir, gludo pusi pret miesu.
• Pie vēnu iekaisumiem. Liek veselas vai sasmalcinātas lapas ar «vēso» pusi pret kāju, turpretī pret varžacīm liek pūkaino pusi pret pirkstu.
• Matu skalošanai pret galvas niezi, matu izkrišanu, blaugznām taisa ļoti stipru novārījumu. Var pagatavot novārījumu no māllēpēm un nātrēm (attiecībā 1:1).
• Pie kuņģa – zarnu trakta kataras, nieru un urīnpūšļa saslimšanām pagatavo novārījumu. 1 litrs ūdens, 20-30g ziedu un lapu maisījums.
• Pie iesnām. Katrā nāsī iepilina pa 2-3 pilieniem lapu sulu.
• Pie strutojošām brūcēm, čūlām pieliek svaigas lapas.
• Pie klepus, akūta un hroniska bronhīta, aizsmakušas balss, bronhiālās astmas, kuņģa – zarnu trakta saslimšanām. 4 tējk. kaltētas lapas, 1 glāze verdoša ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto pa ¼ glāzes 4 reizes dienā.
• Ziedu spirta uzlējums. Svaigus (nekaltētus) ziedus attiecībā 1:1 ar degvīnu vai spirtu, nostādina 7 dienas tumšā vietā. Lieto līdz 30-40 pilieniem neilgi pirms ēšanas.
• Novārījums pie klepus, novārdzinātiem slimniekiem. 40 g māllēpes, 40 g ceļteku lapas, 40 g altejas sakne, 20 g raudene, 10 g piparmētras, 20 g pieneņu saknes. 2 ēdamk. maisījuma aplej ar 0,8 litriem verdoša ūdens, karsē ūdens peldē 10-15 min. Salej termosā un nostādina 10 stundas (nakti). Izlieto diennakts laikā pa 100-150 ml. vienā reizē.

Šogad tomēr nedaudz nokavēju šo ziedu vākšanu, ja nokavē tad ziedi pārvēršas pūkās :) Līdz ar to no lielā daudzuma, ko Katrīna salasīja, lielu  daļu bija jāmet ārā, bet nedaudz tomēr palika. Ziemā izmēģināšu, kas tur būs sanācis :)